RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Facebook Facebook


Straujš algu kāpums ir mīts: pieaugumu izjutuši vien 7% iedzīvotāju

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 12:44, 15.05.2019

Strauju algu kāpumu, kas pārsniedz 10% no iepriekšējā ienākumu līmeņa, gada laikā izjutuši vien 7% Latvijas iedzīvotāju, aģentūrai LETA atzina «Swedbank» Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz institūta veiktās aptaujas datiem.


Avots: LETA

Viņa norādīja, ka atbilstoši aptaujas datiem aizvadītajos 12 mēnešos kopējais algu pieaugums bijis krietni mērenāks, un to lielākā vai mazākā mērā piedzīvojis katrs trešais jeb 36% iedzīvotāju.

Pēc aptaujas datiem, lielākoties darba algas pieaugums bijis salīdzinoši pieticīgs — līdz 10% no iepriekšējās algas. Šādu atalgojuma kāpumu piedzīvojuši 29% aptaujāto. Tajā pašā laikā vairāk nekā pusei (52%) strādājošo pēdējo 12 mēnešu laikā atalgojums nav mainījies. Atalgojuma pieaugumu visspēcīgāk izjutuši vidēji augstu (700-900 eiro pēc nodokļu nomaksas) un augstu (virs 900 eiro) ienākumu saņēmēji.

«Nereti nākas saskarties ar viedokli, ka atalgojums mainās biroja darbiniekiem, bet tie, kuri dara fizisku darbu, visbiežāk nekādas izmaiņas neizjūt. Aptaujas dati gan liecina, ka atalgojuma pieaugumu praktiski vienlīdz lielā mērā izjutuši gan uzņēmumu un to struktūrvienību vadītāji (atzīst 40%), gan speciālisti un biroja darbinieki (38%) un fiziska darba darītāji (40%). Jāteic arī, ka aptaujas rezultāti iezīmē vēl kāda cita būtiska raksturlieluma ietekmi uz algu kāpumu — pieprasījumu pēc konkrētām zināšanām un prasmēm darba tirgū. Respektīvi, tie darbinieki, kuri jau šobrīd ir salīdzinoši augstu atalgoti, piedāvājot prasmes un zināšanas, kas tirgū arīdzan tiek attiecīgi novērtētas, savu darba samaksu kāpina straujāk,» teica Kropa.

Viņa norādīja, ka šobrīd darba ņēmējiem ir pateicīgs laiks, jo uzņēmumiem ir patiesi nepieciešams darbaspēks ar noteiktām prasmēm, par ko arī var sagaidīt salīdzinoši dāsnu atalgojumu. Turpinoties labvēlīgajām tendencēm ekonomikā, strādāt gribētājiem atrast darbu joprojām būs pietiekami viegli, kas ir laba ziņa tiem, kuri meklē darbu vai arīdzan vēlas ko mainīt savā profesionālajā jomā.

Arī domājot par piemērotas darba vietas atrašanai nepieciešamo laiku, iedzīvotāju viedoklis nav tik viennozīmīgs, un strādājošo prognozes attiecībā uz nodarbinātību vērtējamas kā piesardzīgi optimistiskas, teica Kropa.

Viņa informēja, ka, domājot par savām iespējām atrast darbu tā zaudēšanas gadījumā, 37% pauduši pārliecību, ka līdzvērtīgu darbu spētu atrast laika posmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus, kā arī praktiski tikpat liela daļa strādājošo (39%) prognozē, ka tas prasītu salīdzinoši ilgu laiku — sešus mēnešus vai vairāk. Optimisms attiecībā uz atbilstību darba tirgus pieprasījumam raksturīgs lielākoties strādājošajiem vecumā līdz 40 gadiem, pēcāk prognozēm kļūstot krietni pesimistiskākām, piemēram, 55% strādājošo vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem un 48% vecumā no 30 līdz 39 gadiem ir pārliecināti, ka darba zaudēšanas gadījumā līdzvērtīgas nodarbinātības pozīcijas atrašana tiem prasītu ne vairāk par trim mēnešiem.

«Līdz ar tehnoloģiju attīstību atsevišķas profesijas ir piedzīvojušas pārmaiņas, bet vēl citas — radušās no jauna. Jauno zināšanu un prasmju dēļ, ko pieprasa darba tirgus, atrast jaunu darbu var būt izaicinoši jebkurā vecumā. Lai nebūtu jāpiedzīvo stress, ko rada ilgstoši nesekmīgi darba meklējumi, par savu profesionālo un personisko attīstību jārūpējas nepārtraukti. Veidi, kā to darīt, ir dažādi — gan valsts izveidotās mūžizglītības programmas, gan dažādi kursi un studiju programmas, kas pieejamas klātienē un arī attālināti,» sacīja Kropa.

Pēc aktīvu apmēra «Swedbank» ir lielākā banka Latvijā.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasīt visus komentārus

Добавить комментарий

Анонимные комментарии

Добавить

Ответить

Анонимные комментарии

Добавить


ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Sports Traģēdija — krievu bokseris mirst pēc cīņā gūtajām traumām! (+VIDEO)

Otrdien slimnīcā ASV pēc cīņā gūtajām traumām miris 28 gadus vecais krievu bokseris Maksims Dadaševs, vēsta sports.ru.

Sabiedrība Krimināli apsūdzētais Rēzeknes slimnīcas ārsts Tihonovs pagaidām atstādināts

Pilsētas pašvaldībai piederošā Rēzeknes slimnīca uz pārbaudes laiku no amata atstādinājusi ārstu Georgiju Tihonovu, jo viņa rīcība, sniedzot palīdzību pacientei ar iespējumu insultu, bijusi neprofesionāla, aģentūra LETA uzzināja SIA «Rēzeknes slimnīca».

Sabiedrība Ķezbere par situāciju radio: «Vai no tā Ziņu dienestam būs ieguvumi?»

Par reformām sabiedriskajos medijos jārunā kā par vienotu veselumu, nenodalot Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

Sabiedrība Cimdars aicina Saeimu ievēlēt no 14 vēlēšanu apgabaliem

Saglabājot Satversmē noteikto proporcionālo sistēmu, vēlēšanu apgabalu skaitu varētu palielināt līdz trīspadsmit vai četrpadsmit, lai no katra vēlēšanu apgabala ievēlētu septiņus līdz deviņus deputātus, intervijā laikrakstam «Neatkarīgā Rīta Avīze» sacīja bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars.

Sabiedrība Neveiksmju vajātā Ostapenko: «Gribu, lai ātrāk pienāk nākamā sezona»

Latvijas sieviešu tenisa otrā rakete Aļona Ostapenko labprāt ātrāk pabeigtu šo sezonu un sāktu nākamo gadu, pēdējā laika neveiksmīgo sniegumu komentē tenisiste.

Pasaule Eiropā milzu svelme; Francijā jau pārspēti absolūtie karstuma rekordi

Trešdien 20 Eiropas valstīs spēkā sinoptiķu brīdinājums par lielu karstumu, tai skaitā Beļģijā izsludināta sarkanā līmeņa trauksme, liecina «Meteoalarm» informācija.

Sabiedrība Levits komentējis jautājumu par Kariņa valdības stabilitāti

Patlaban valdība ir pietiekoši stabila, jo tai nav īstas alternatīvas, intervijā laikrakstam «Diena» sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Ekonomika Atalgojums valsts pārvaldē esot daudz par mazu, lai piesaistītu izcilības

Zemais atalgojums valsts pārvaldē liedz piesaistīt izcilības, intervijā aģentūrai LETA atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Ekonomika Kompānija «airBaltic» emitējusi obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» otrdien, 23.jūlijā, emitējusi piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā, lat.bb.lv pavēstīja uzņēmums.