RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Facebook Facebook


Aplokšņu algu apjoms Latvijā joprojām milzīgs

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 11:18, 13.05.2019

Nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pagājušajā gadā Latvijā veidoja 19,3%, kas salīdzinājumā ar 2017.gadu ir samazinājums par 0,6 procentpunktiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija.


Avots: LETA

Dienestā norādīja, ka nodokļu zaudējumi saistībā ar «aplokšņu» algām pērn bija kopumā 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza 927,01 miljonu eiro. Tostarp Rīgas reģionā ir lielākais «aplokšņu» algas saņēmēju īpatsvars — 37%.

Vidzemes, Kurzemes un Zemgales reģionā «aplokšņu» algu saņēmēju īpatsvars katrā ir 33%, bet Latgalē — 34%.

Nedeklarēto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu radītie zaudējumi no «aplokšņu» algām pērn bija 507,9 miljoni eiro salīdzinājumā ar 435,86 miljoniem eiro 2017.gadā, bet nedeklarētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa radītie zaudējumi pērn bija 231,12 miljoni eiro salīdzinājumā ar 227,95 miljoniem eiro gadu iepriekš.

VID dati liecina, ka 2018.gadā novērotas pozitīvas izmaiņas darba ienākumu nedeklarēšanas uzvedībā, samazinoties zaudējumu no nedeklarētām darba stundām īpatsvaram un zaudējumu no nedeklarētiem darba ienākumiem īpatsvaram. Stundu tarifa likmes neatbilstības īpatsvars samazinājies no 14,3% 2017.gadā līdz 13,7% pērn, bet nostrādāto darba stundu neatbilstības īpatsvars pērn saglabājās 2017.gada līmenī un bija 5,6%.

Pērn, līdzīgi kā iepriekšējos gados, nedeklarētie darba algas ienākumi (sezonālie ienākumi) pieauga vasaras periodā, liecina VID dati. Nedeklarēto ienākumu pieaugumu vasaras mēnešos nosaka darba vietu skaita pieaugums ar vidējās stundu tarifa likmes neatbilstību reģionā esošo profesiju atalgojuma līmenim.

Nozares ar lielāko «aplokšņu» algu īpatsvaru pērn bija operācijas ar nekustamo īpašumu (29,2%), specializētie būvdarbi (27,5%), automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (26,3%), sauszemes transports un cauruļvadu transports (25%), augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības (24,3%), ēku būvniecība (22,2%), ēdināšanas pakalpojumi (21,9%), mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (21,6%) un vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (20,2%).

Komercsektorā nodarbinātajām personām kopumā identificēts 35% «aplokšņu» algas saņemšanas risks, liecina VID dati. Pieaugot vecumam, pieaug arī «aplokšņu» algas risks — lielākais tās īpatsvars novērojams darba ņēmējiem, kuru vecums pārsniedz 65 gadus.

Vecumā no 25 līdz 54 gadiem «aplokšņu» algas saņemšanas risks vīriešiem ir lielāks nekā sievietēm. Dzimumam nav izteikta nozīme jauniešu vidū līdz 24 gadiem un tuvojoties pensijas vecumam (no 55 gadiem). Lielākais «aplokšņu» algas saņēmēju īpatsvars ir atraitņiem neatkarīgi no darba ņēmēja dzimuma.

Augstākais «aplokšņu» algu riska īpatsvars ir vadītājiem (46%), vecākajiem speciālistiem (31%), speciālistiem (30%), kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem (29%), iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem (29%), kalpotājiem (28%), kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem (27%).

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norādīja, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb «aplokšņu» apmēru ir dramatiska, un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu. «Skaidrs, ka VID darbība primāri jākoncentrē uz tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. Šobrīd tās ir būvniecība, pasažieru pārvadājumi, it īpaši taksometru pakalpojumi, kā arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Tāpat skaidrs, ka valdības un Saeimas līmenī ir jāveic izmaiņas dažādos likumos, kas atraisītu atbildīgajām valsts institūcijām rokas cīņā ar ēnu ekonomiku,» teica VID ģenerāldirektore.

Jaunzeme norādīja, ka ir būtiski veikt pasākumus, kas samazinātu skaidras naudas plūsmu, jāatrisina kases aparātu jautājums tā, lai tie strādātu «online» režīmā, tādējādi izslēdzot datu viltošanas iespēju, jāstiprina ģenerāluzņēmēju atbildība būvniecības sektorā, uzliekot par pienākumu izmantot tikai tādu apakšuzņēmumu pakalpojumus, kam nav nodokļu parādu, un kas izmanto vienīgi legālo darbaspēku, kā arī jāveic izmaiņas likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot VID tiesības publicēt pieņemtos lēmumus.

«VID nodrošinās augsta līmeņa servisu tiem nodokļu maksātājiem, kuri savlaicīgi, godprātīgi veic visus nepieciešamos maksājumus, dienests pēc „Konsultē vispirms“ principa strādās ar tiem, kas ir kļūdījušies savā darbībā, bet patiesi vēlas laboties, taču mēs mērķtiecīgi vērsīsimies pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem un kontrabandistiem. Skaidrs, ka pēdējā manis minētā kategorija vēlas redzēt vāju VID, taču tas nedrīkst notikt — Latvijai nav dārgu derīgo izrakteņu, ko var izdevīgi pārdot, tāpēc vienīgais veids, kā segt izdevumus par veselības aprūpi, izglītību, drošību un daudzām citām vajadzībām, ir nodokļu veidā samaksātā nauda,» sacīja Jaunzeme.

Pētījums veikts, pamatojoties uz nodokļu pārskatu datu analīzi, tādējādi tajā nav iekļauti nodokļu zaudējumi no nelegālās nodarbinātības. Tajā uzmanība veltīta darba algas deklarēšanas pilnīgumam, neanalizējot iemaksai aprēķināto nodokļu samaksas aspektu. Iemaksai aprēķināto nodokļu summu samaksas disciplīnas aspekts tiek apskatīts nodokļu plaisu apkopojošās publikācijās.

Analīzei izmantoti dati no darba devēju ziņojumiem un ziņām par darba ņēmējiem atsevišķā mēnesī. Analīzei iegūti šādi dati: darba devēja reģistrācijas kods, darba ņēmēja reģistrācijas kods, darba devēja administratīvās teritorijas un teritoriālās vienības klasifikatora (ATVK) kods, darba devēja pamatdarbības NACE klasifikatora kods, darba ņēmēja nostrādātās darba stundas, darba ņēmēja gūto ienākumu summa, darba ņēmēja profesijas kods.

Pētījumam izmantoti dati tikai par tām darba vietām, kurām ir dati par visiem trim rādītājiem: ienākumu summa, kas ir lielāka par nulli, nostrādāto stundu skaits, kas ir lielāks par nulli, un informācija par profesijas kodu.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasīt visus komentārus

Добавить комментарий

Анонимные комментарии

Добавить

Ответить

Анонимные комментарии

Добавить


ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Izklaide Par kiberdraudu biežāko mērķi kļuva «Troņu spēles» noslēguma sezonas 3. sērija

Pētnieki norāda, ka «Troņu spēles» astotajā un pēdējā sezonā ir piedzīvoti ar to saistītas kibernoziedzīgās darbības uzplūdi.

Sabiedrība Vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka šodien iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā, novēroja aģentūra LETA.

Sabiedrība Aptauja: Līderos VL-TB/LNNK, bet «Saskaņa» piedzīvo reitinga kritienu

Ja Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas notiktu maija vidū, tad Latvijā līderpozīcijā būtu nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai«/LNNK (VL-TB/LNNK) un «Jaunā Vienotība» (JV), bet «Saskaņa», lai gan ieņem trešo vietu, piedzīvojusi pamatīgu reitinga pazemināšanos, šodien vēsta laikraksts «Latvija Avīze», atsaucoties uz socioloģisko pētījumu aģentūras «Factum» datiem.

Sabiedrība Tiesa Koļegovai piespriež 3010 eiro naudas sodu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien bijušo Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu atzina par vainīgu nepatiesu ziņu norādīšanā valsts amatpersonas deklarācijā un piesprieda viņai naudas sodu septiņu minimālo mēnešalgu jeb 3010 eiro apmērā.

Ekonomika Ukraiņus sauc strādāt Rīgā — veikalos «Lidl». Alga — 1 500 eiro mēnesī

Darba ministrija, biometriskās pases un pusotrs tūkstotis — tas ir tikai viens sludinājums no Ukrainas vakanču portāla. Interesanti, vai britu veikalu tīkls «Lidl» ir informēts par tik dāsniem piedāvājumiem?

Sports Kanādas, Krievijas, Somijas un Čehijas hokejisti iekļūst pusfinālā

Krievija pusfināla spēlē spēkosies ar Somiju, bet Kanāda — ar Čehiju.

Sabiedrība Aizdomās par kukuļa pieņemšanu aizturētas četras VUGD amatpersonas

Iekšējās drošības birojs (IDB) aizdomās par kukuļa pieņemšanu saistībā ar Ventspils Mūzikas vidusskolas jaunās ēkas atbilstības novērtēšanu ugunsdrošības prasībām aizturējis četras Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes amatpersonas, tai skaitā abus brigādes komandiera vietniekus, aģentūru LETA informēja IDB.

Sabiedrība Ārzemju latviešiem atļaus strādāt par ierēdņiem Latvijā

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts civildienesta likumā, kas paredz atvieglotu kārtību, kādā ikviens diasporas pārstāvis atbilstoši savām spējām, izglītībai un kvalifikācijai var kļūt par civildienesta ierēdni Latvijā, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

Sabiedrība Burovs pērn nopelnījis gandrīz 14 000 eiro par konsultācijām «Rīgas mežiem»

Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR) aizvadītajā gadā nopelnījis gandrīz 14 000 eiro par konsultāciju sniegšanu drošības jautājumos pašvaldības uzņēmumam «Rīgas meži», liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.