• Bernedīne,
  • Biruta,
  • Mairita
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Aplokšņu algu apjoms Latvijā joprojām milzīgs

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 11:18, 13.05.2019

Nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pagājušajā gadā Latvijā veidoja 19,3%, kas salīdzinājumā ar 2017.gadu ir samazinājums par 0,6 procentpunktiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija.


Avots: LETA

Dienestā norādīja, ka nodokļu zaudējumi saistībā ar «aplokšņu» algām pērn bija kopumā 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza 927,01 miljonu eiro. Tostarp Rīgas reģionā ir lielākais «aplokšņu» algas saņēmēju īpatsvars — 37%.

Vidzemes, Kurzemes un Zemgales reģionā «aplokšņu» algu saņēmēju īpatsvars katrā ir 33%, bet Latgalē — 34%.

Nedeklarēto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu radītie zaudējumi no «aplokšņu» algām pērn bija 507,9 miljoni eiro salīdzinājumā ar 435,86 miljoniem eiro 2017.gadā, bet nedeklarētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa radītie zaudējumi pērn bija 231,12 miljoni eiro salīdzinājumā ar 227,95 miljoniem eiro gadu iepriekš.

VID dati liecina, ka 2018.gadā novērotas pozitīvas izmaiņas darba ienākumu nedeklarēšanas uzvedībā, samazinoties zaudējumu no nedeklarētām darba stundām īpatsvaram un zaudējumu no nedeklarētiem darba ienākumiem īpatsvaram. Stundu tarifa likmes neatbilstības īpatsvars samazinājies no 14,3% 2017.gadā līdz 13,7% pērn, bet nostrādāto darba stundu neatbilstības īpatsvars pērn saglabājās 2017.gada līmenī un bija 5,6%.

Pērn, līdzīgi kā iepriekšējos gados, nedeklarētie darba algas ienākumi (sezonālie ienākumi) pieauga vasaras periodā, liecina VID dati. Nedeklarēto ienākumu pieaugumu vasaras mēnešos nosaka darba vietu skaita pieaugums ar vidējās stundu tarifa likmes neatbilstību reģionā esošo profesiju atalgojuma līmenim.

Nozares ar lielāko «aplokšņu» algu īpatsvaru pērn bija operācijas ar nekustamo īpašumu (29,2%), specializētie būvdarbi (27,5%), automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (26,3%), sauszemes transports un cauruļvadu transports (25%), augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības (24,3%), ēku būvniecība (22,2%), ēdināšanas pakalpojumi (21,9%), mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (21,6%) un vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (20,2%).

Komercsektorā nodarbinātajām personām kopumā identificēts 35% «aplokšņu» algas saņemšanas risks, liecina VID dati. Pieaugot vecumam, pieaug arī «aplokšņu» algas risks — lielākais tās īpatsvars novērojams darba ņēmējiem, kuru vecums pārsniedz 65 gadus.

Vecumā no 25 līdz 54 gadiem «aplokšņu» algas saņemšanas risks vīriešiem ir lielāks nekā sievietēm. Dzimumam nav izteikta nozīme jauniešu vidū līdz 24 gadiem un tuvojoties pensijas vecumam (no 55 gadiem). Lielākais «aplokšņu» algas saņēmēju īpatsvars ir atraitņiem neatkarīgi no darba ņēmēja dzimuma.

Augstākais «aplokšņu» algu riska īpatsvars ir vadītājiem (46%), vecākajiem speciālistiem (31%), speciālistiem (30%), kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem (29%), iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem (29%), kalpotājiem (28%), kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem (27%).

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norādīja, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb «aplokšņu» apmēru ir dramatiska, un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu. «Skaidrs, ka VID darbība primāri jākoncentrē uz tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. Šobrīd tās ir būvniecība, pasažieru pārvadājumi, it īpaši taksometru pakalpojumi, kā arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Tāpat skaidrs, ka valdības un Saeimas līmenī ir jāveic izmaiņas dažādos likumos, kas atraisītu atbildīgajām valsts institūcijām rokas cīņā ar ēnu ekonomiku,» teica VID ģenerāldirektore.

Jaunzeme norādīja, ka ir būtiski veikt pasākumus, kas samazinātu skaidras naudas plūsmu, jāatrisina kases aparātu jautājums tā, lai tie strādātu «online» režīmā, tādējādi izslēdzot datu viltošanas iespēju, jāstiprina ģenerāluzņēmēju atbildība būvniecības sektorā, uzliekot par pienākumu izmantot tikai tādu apakšuzņēmumu pakalpojumus, kam nav nodokļu parādu, un kas izmanto vienīgi legālo darbaspēku, kā arī jāveic izmaiņas likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot VID tiesības publicēt pieņemtos lēmumus.

«VID nodrošinās augsta līmeņa servisu tiem nodokļu maksātājiem, kuri savlaicīgi, godprātīgi veic visus nepieciešamos maksājumus, dienests pēc „Konsultē vispirms“ principa strādās ar tiem, kas ir kļūdījušies savā darbībā, bet patiesi vēlas laboties, taču mēs mērķtiecīgi vērsīsimies pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem un kontrabandistiem. Skaidrs, ka pēdējā manis minētā kategorija vēlas redzēt vāju VID, taču tas nedrīkst notikt — Latvijai nav dārgu derīgo izrakteņu, ko var izdevīgi pārdot, tāpēc vienīgais veids, kā segt izdevumus par veselības aprūpi, izglītību, drošību un daudzām citām vajadzībām, ir nodokļu veidā samaksātā nauda,» sacīja Jaunzeme.

Pētījums veikts, pamatojoties uz nodokļu pārskatu datu analīzi, tādējādi tajā nav iekļauti nodokļu zaudējumi no nelegālās nodarbinātības. Tajā uzmanība veltīta darba algas deklarēšanas pilnīgumam, neanalizējot iemaksai aprēķināto nodokļu samaksas aspektu. Iemaksai aprēķināto nodokļu summu samaksas disciplīnas aspekts tiek apskatīts nodokļu plaisu apkopojošās publikācijās.

Analīzei izmantoti dati no darba devēju ziņojumiem un ziņām par darba ņēmējiem atsevišķā mēnesī. Analīzei iegūti šādi dati: darba devēja reģistrācijas kods, darba ņēmēja reģistrācijas kods, darba devēja administratīvās teritorijas un teritoriālās vienības klasifikatora (ATVK) kods, darba devēja pamatdarbības NACE klasifikatora kods, darba ņēmēja nostrādātās darba stundas, darba ņēmēja gūto ienākumu summa, darba ņēmēja profesijas kods.

Pētījumam izmantoti dati tikai par tām darba vietām, kurām ir dati par visiem trim rādītājiem: ienākumu summa, kas ir lielāka par nulli, nostrādāto stundu skaits, kas ir lielāks par nulli, un informācija par profesijas kodu.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Enerģētikas uzņēmums nosauc divus galvenos faktorus, kas noteiks cenas

Nākotnes elektroenerģijas cenas galvenokārt noteiks laikapstākļi un Covid-19 pandēmijas turpmākā attīstība, norādīja enerģētikas uzņēmuma "AJ Power" pārstāvji.

Ekonomika Izsolē pārdod valstij piederošo Lēnu pili. Lūk, kāda ir sākumcena!

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) elektroniskajā izsolē pārdod Lēnu pili Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā, liecina informācija VNĪ mājaslapā.

Ekonomika "Saules aptieka" par 3,8 miljoniem eiro piegādās maskas valsts iestādēm

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) šonedēļ noslēdzis 3 821 160 eiro vērtu līgumu par ķirurģisko masku piegādi valsts iestādēm ar uzņēmumu "Saules aptieka", kas saistīts ar bijušā veselības ministra Gunta Belēviča ģimeni.

Ekonomika "Akropole" piektdien sveikusi savu desmit miljono apmeklētāju

Iepirkšanās un izklaides centrs "Akropole" piektdien sveicis savu desmit miljono apmeklētāju, pavēstīja tirdzniecības centra komunikācijas konsultante Lauma Laube.

Lasiet arī

Sabiedrība Gaisa temperatūra saullēktā no +2 līdz +11 grādiem
Rīga, 1.jūn., LETA. Jūnija pirmajā saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām Vidzemes augstienē līdz +11 grādiem dažviet piekrastē, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām. Deviņos rītā va...
Sabiedrība No šodienas klātienē varēs notikt vairākas ar izglītību un sportu saistītas aktivitātes
Rīga, 1.jūn., LETA. No šodienas Latvijā klātienē tiks atjaunota vairāku ar izglītību, sportu un kultūru saistītu procesu un aktivitāšu norise, lai sabiedrība pakāpeniski varētu atgriezties pie ierastā darba ritma, kuru š...
Sabiedrība Var atsākt organizēt amatiermākslas kolektīvu mēģinājumus klātienē atbilstoši sanitārā protokola vadlīnijām
Rīga, 1.jūn., LETA. Līdz ar grozījumiem valdības rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, no šodienas amatiermākslas kolektīviem būs atļauts atsākt darbību klātienē atbilstoši sanitārajā protokolā noteiktajām pr...