Vai zinājāt, ka bruņurupuči var dziedāt? Vairāk nekā 50 «klusējošu» sugu izrādījās vokālas 0

Dzīvnieku pasaulē
BB.LV
Vai zinājāt, ka bruņurupuči var dziedāt? Vairāk nekā 50 «klusējošu» sugu izrādījās vokālas

Pētījums parādīja, ka bruņurupuči, bezkāju abinieki, gatterijas un seno zivju sugas aktīvi sazinās savā starpā, izmantojot skaņas. Šo atklājumu veica Gabriēls Jorģevičs‑Koens no Cīrihes universitātes Paleontoloģijas institūta, par ko ziņo žurnāls Nature Communications.

 

Agrāk uzskatīja, ka bruņurupuči un daudzi citi mugurkaulnieki nespēj sazināties, izmantojot balss signālus.

Lai to noskaidrotu, Jorģevičs‑Koens apmeklēja zoodārzus piecās valstīs, kur ar īpašas audioiekārtas palīdzību ierakstīja dažādu mugurkaulnieku apkārtējo skaņas fonu.

Izpētē piedalījās 53 dažādas sugas, tajā skaitā 50 jūras bruņurupuču paveidi, bezkāju abinieki, seno divelpojošo zivju sugas un gatterijas (senākie sauszemes mugurkaulnieki, līdzīgi ķirzakām, dzīvo pie Jaunzēlandes krastiem).

Video- un akustisko ierakstu analīze parādīja, ka šīs iepriekš uzskatītās par klusām sugas izdod dažādus balss signālus, sazinoties savā starpā ar sava veida «dziesmām».

Lai gan šīs vokālās «kompozīcijas» nav tik sarežģītas un melodiskas kā putnu čivināšana, bruņurupuči, piemēram, kvāc, čīkst, rūc, klikšķina, svilpo un snuķo. Daudziem mugurkaulniekiem ir vesels vokālais repertuārs, paredzēts dažādām sociālajām situācijām — pievilināšanai, pārošanās, izšķilšanās no olām, sveicieniem, attiecību skaidrošanai ar sāncensi, teritorijas aizsardzībai un tamlīdzīgi.

Visrunīgākā un vismuzikālākā izrādījās Dienvidamerikas ķilainā bruņurupuce, kuras leksikonā ir 30 dažādas «dziesmas» ikdienas situācijām. Tajā pašā laikā dažas sugas ir mazāk sabiedriskas un izdod tikai vienu vai divas skaņas aptuveni reizi desmit stundās.

Iegūtie rezultāti liek pārvērtēt mugurkaulnieku evolūcijas vēsturi, norāda Jorģevičs‑Koens un viņa kolēģi. Agrāk uzskatīja, ka komunikācija, izmantojot skaņas signālus, parādījās dažām sugām aptuveni pirms 200 miljoniem gadu.

Tomēr fakts, ka balss saziņa pastāv ne tikai bruņurupučiem, bet arī tādām senām sugām kā gatterijas un divelpojošas zivis, liek domāt, ka viss varēja noritēt citādi. Acīmredzot vokālās spējas zivis, kā arī jūras un sauszemes mugurkaulnieki mantoja no kopīga priekšteča, kas dzīvoja okeānā aptuveni pirms 407 miljoniem gadu devona periodā.

Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
BB.LV redakcija
0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL