Vai patiešām pēc jaunajiem noteikumiem par piesietu suni pienākas 1750 eiro sods? 0 193

Piesēja suni pie veikala — gatavojieties 1750 eiro sodam: tādu informāciju izplatījuši daži ziņu portāli, stāstot par jauno Eiropas Regulu par suņu un kaķu labturību.

Tomēr mēs ieskatījāmies tieši Reglamentā ES 2026/1818, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēma šā gada 17. jūnijā, — un atklājām svarīgu niansi.

Dokumentā patiešām melns uz balta ierakstīts: turēt suni vai kaķi piesietu vairāk nekā vienu stundu ir aizliegts. Izņēmumi paredzēti, piemēram, ārstēšanai, kā arī dzīvnieku dalībai izstādēs un sacensībās. Valstis var noteikt papildu izņēmumus dienesta suņiem armijā, policijā un muitas iestādēs.

Taču šis noteikums neattiecas uz visiem suņu īpašniekiem.

Reglaments īpaši atšķir parastus mājdzīvnieku īpašniekus un tā sauktos operatorus. Un tieši aizliegums ilgstoši piesiet atrodas II nodaļā, kas attiecas vienīgi uz operatoriem — audzētājiem, audzētavām, dzīvnieku pārdošanas vietām, patversmēm un pagaidu uzturēšanas vietām.

Ar citiem vārdiem — ES galvenokārt vēlas izbeigt praksi, kad suns faktiski dzīvo ķēdē vai citā piesaitē vietā, kur dzīvniekus audzē, pārdod vai uztur. Pašā Reglamentā arī izskaidrota šīs prasības jēga: ilgstoša turēšana piesaitē saistīta ar kustību aparāta traucējumiem, nespēju normāli gulēt, atpūsties un uzvesties dabiski.

Tāpēc ierastā situācija — saimnieks ierodas veikalā ar suni, uz dažām minūtēm atstāj to pie ieejas un dodas pēc maizes — zem stundas aizlieguma nepakļaujas.

To apstiprina arī Zemkopības ministrija.

Tomēr arī mūsu valstī pastāv savi noteikumi par suņu piesiešanu sabiedriskās vietās. Tur teikts, ka pavadai jābūt ne garākai par metru, suns nedrīkst traucēt cilvēkiem un automašīnām, apdraudēt cilvēkus vai citus dzīvniekus, un apstākļiem nedrīkst radīt briesmas pašam sunim. Tā nosaka Ministru kabineta noteikumu punkts 39.

Šo nosacījumu pārkāpums ir dzīvnieka labturības prasību pārkāpums. Savukārt tas Latvijā tiek sodīts saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 57. pantu ar samērā plašu soda režīmu: fizisku personu par dzīvnieka nabadzīgu stāvokli var sodīt ar summu līdz 350 soda vienībām, juridisku personu — no 22 līdz 500 soda vienībām. Viena soda vienība ir 5 eiro, tātad maksimālais sods privātpersonai — 1750 eiro.

Bet, atkārtojam, tā ir Latvijā jau ilgstoši pastāvoša administratīvā atbildība, nevis jaunais Eiropas "sods par piesietu suni". No šīs atbildības neizriet, ka par nepareizi piesietu suni jums automātiski nāksies maksāt tik lielu summu.

Atgriežoties pie jaunā Eiropas noteikuma — tas pagaidām vispār netiek piemērots.

Reglaments stājās spēkā šā gada 30. augustā, tomēr lielākā daļa tā prasību stāsies spēkā tikai 2028. gada 31. augustā. Dažiem noteikumiem paredzēti vēl garāki pārejas termiņi.

Pašs dokuments ir plašāks par stāstu par pavadām. ES pirmoreiz ievieš visām valstīm kopējas minimālās prasības suņu un kaķu turēšanai un uzraudzībai. Konkrēti, tiek noteiktas prasības attiecībā uz to audzēšanu, reģistrāciju un čipēšanu, kā arī nosacījumi turēšanai audzētavās un patversmēs. Tiek aizliegtas dažas sāpīgas prakses, tostarp radzēm apveltītas apkakles un saspriegojošas apkakles bez ierobežotāja.

Kopsavilkumā: suņu īpašnieki Latvijā var uzelpot — ES neplāno mērīt ar hronometru, cik ilgi jūsu Tuziks sēdēja pie Maxima ieejas. Tomēr saimnieka atbildība par to, kas tajā laikā notiek ar Tuziku un ko viņš var nodarīt apkārtējiem, nav atcelta.