Vilki var piesaistīties cilvēkam tāpat kā suņi — pētījums 0 220

Zinātnieki nolēma izpētīt šo dzīvnieku uzvedību stresainās un nepazīstamās situācijās. Izrādījās, ka savvaļas vilki spēj atšķirt svešiniekus no pazīstamiem cilvēkiem un izrāda daudz lielāku piesaisti tiem, kurus pazīst, pat vairāk nekā suņi. Piemēram, vilki demonstrēja piesaisti savam audzinātājam, kuru pazina kopš bērnības, tuvojoties tuvāk un pavadot vairāk laika sveicināšanās brīdī.

Šis atklājums apšauba hipotēzi, ka suņu piesaiste cilvēkiem attīstījās vienīgi pieradināšanas rezultātā. Pētījuma vadošā autore, doktore Kristīna Hansena Vīt, norādīja, ka vilki, kas izrādīja piesaisti, varēja iegūt selektīvu priekšrocību suņu pieradināšanas agrīnajos posmos.

Ir zināms, ka vilki sāka dzīvot kopā ar cilvēku vismaz pirms 15 000 gadiem. Interesanti, ka, līdzīgi kā mūsdienu vilki, suņi cēlušies no vienas izmirušas plēsēju sugas. Daudzi pētnieki uzskata, ka suņu spēja veidot piesaisti cilvēkiem attīstījās apmēram tajā pašā laikā, kad tos pieradināja. Tomēr Kristīna Hansena Vīt pieļauj, ka cilvēki varēja selektīvi audzēt suņus.

Lai pārbaudītu šo teoriju, biologs izmantoja uzvedības testu, īpaši izstrādātu, lai novērtētu piesaisti plēsējiem. Tā ir septiņpakāpju procedūra, kurā pazīstams cilvēks vai svešinieks mijiedarbojas ar eksperimentālo dzīvnieku telpā, bet pētnieki fiksē tā reakcijas.

Vienā posmā pazīstams cilvēks un svešinieks pēc kārtas ieiet telpā un iziet no tās, radot plēsējiem stresa situāciju. Pieņēmums ir tāds, ka šāda nestabila vide veicinās lielākas piesaistes izrādīšanu fiziskā kontaktā ar pazīstamu cilvēku.

Eksperimentam izvēlēja vilku un suņu kucēnus, kuri audzināti vienādos apstākļos. Testus veica, kad dzīvniekiem bija 23 nedēļas. Vilki tikpat labi kā suņi atšķīra pazīstamu cilvēku no svešinieka. Plēsēji arī tiecās pēc tuvības ar pazīstamu cilvēku — pazīstamā cilvēka klātbūtne nomierināja vilkus stresa situācijā. Gan vilki, gan suņi deva priekšroku pazīstamam cilvēkam nevis svešiniekam, un šie rezultāti tika fiksēti žurnālā Ecology and Evolution. Tādējādi autori secināja, ka mīlestība un uzticība cilvēkam nav radušās suņos tikai pieradināšanas procesā, bet varēja parādīties arī selektīvas audzēšanas rezultātā.