Zinātnieki identificējuši pasaulē pirmo lidojošo rāpuļu 0 102

Pirmo Coelurosauravus elivensis fosiliju atrada vēl 1907. gadā, taču tikai tagad paleontologi spēja noskaidrot šīs būtnes ķermeņa uzbūvi un uzvedību, ziņo Live Science.

Šī rāpuļa suga pastāvēja vēlā Permas periodā, aptuveni pirms 260–252 miljoniem gadu. Pieauguša indivīda ķermeņa garums sasniedza apmēram 10 centimetru.

Dažādos gados pētnieki atrada trīs seno rāpuļu atliekas. Pilnīgākais skeleta paraugs (gandrīz 90 %) tika atrasts Madagaskarā.

Izmantojot savāktos datus, zinātnieki spēja rekonstruēt rāpuļa ķermeni un noskaidrot, kā tas pārvietojās blīvajos Permas laikmeta mežos. Modeļa rezultāti parādīja, ka Coelurosauravus elivensis bija izcils koku kāpējs. Ar asiem, izliektiem nagiem tas satvēra mizu un zarus, kustoties gan uz augšu, gan uz leju.

Tāpat paleontologi secināja, ka rāpuļi apguva jaunu pārvietošanās veidu — slīdēšanu gaisā, kas bija tuvs lidojumam. Evolūcijas gaitā tas attīstīja patagijas — plānas membrānas, kas stiepās no ķermeņa līdz priekšējām ekstremitātēm.

Pētījums parādīja, ka ar šādiem proto-spārniem rāpuļi varēja pārlidot no viena koka uz citu. Patagijas radīja lielu pacēluma spēku, ļaujot to īpašniekiem ilgi uzturēties gaisā un attīstīt ievērojamu ātrumu. Turklāt Coelurosauravus elivensis varēja manevrēt, atliecot plaukstas locītavas atpakaļ.

Lidošanas spēja ļāva rāpuļiem izvairīties no briesmām uz zemes, kur mīt plēsēji. Interesanti, ka līdzīgas spējas novērojamas mūsdienu lidojošajās ķirzakās, lai gan šīs sugas nav radniecīgas. Speciālistu vērtējumā tās neatkarīgi attīstīja līdzīgas iezīmes — šo fenomenu sauc par konverģento evolūciju.