Planētas visizturīgākie organismi apstiprināja savu neiznīcināmības statusu 0 118

Zinātnieki atklāja mikroorganismos olbaltumvielas, kas veido īpašu gēlu, kas aizsargā šūnas no sabrukšanas izžūšanas laikā. Kad ūdens kļūst pietiekami daudz, gēls izzūd. Eksperiments parādīja, ka šīs olbaltumvielas daļēji darbojās arī kultivētās insektu un cilvēka šūnās.

Neskatoties uz mikroskopiskajiem izmēriem, ūdens lāči piesaista zinātnieku uzmanību visā pasaulē. Šie radījumi spēj izdzīvot apstākļos, kas lielākajai daļai organismu būtu nāvējoši.

Pētnieki izzina šo neiznīcināmo radījumu unikālās spējas, lai cilvēcei būtu iespēja tās izmantot dažādiem mērķiem. Ūdens lāčus jau ir pakļāvuši sasaldēšanai ekstrēmos apstākļos, karsēšanai līdz 100 °C, atstājuši bez skābekļa, pakļāvuši kosmiskajam starojumam un pat šāvuši ar tiem no gāzes pistoles.

Tagad japāņu bioloģu komanda nolēma pakļaut ūdens lāčus vēl vienam skarbam pārbaudījumam — atstāt tos bez ūdens. Visa ūdens lāču dzīve ir neatdalāmi saistīta ar ūdeni: tie mīt jūrās un saldūdens krātuvēs, mitrā augsnē, sūnās un ķērpjos.

Daži ūdens lāči var izdzīvot bez ūdens desmitiem gadu. Kad ūdens atstāj šūnu, noteikta olbaltumviela tai palīdz saglabāt fizisko struktūru, lai izvairītos no pašiznīcināšanās, skaidro zinātnieki.

«Pēc vairāku dažādu sugu pārbaudīšanas mēs atklājām, ka citoplazmā bagātās un siltumā šķīstošās (CAHS) olbaltumvielas, kas ir raksturīgas ūdens lāčiem, ir atbildīgas par viņu šūnu aizsardzību pret izžūšanu,» sacīja Takekazu Kunieda, Tokijas universitātes Bioloģijas fakultātes docents.

Pētījums parādīja, ka CAHS olbaltumvielas «jūt», kad šūna zaudē ūdeni, un sāk veidot gēla pavedienus, kas pakāpeniski kļūst par tīklu. Šis tīkls sacietē un atbalsta šūnas sieniņas, lai tā nezaudētu formu un neizjuktu mehāniskas iedarbības gadījumā. Process ir reverss: kad ūdens līdzsvars atjaunojas, gēls pakāpeniski pazūd.

Zinātnieki izolēja šīs olbaltumvielas no ūdens lāču šūnām un pārbaudīja tās uz kultivētām insektu un cilvēka šūnām mēģenēs. Biologi bija pārsteigti, ka cilvēka šūnu kultūrās CAHS olbaltumvielas arī izveidoja pirmos gēla tīklus (filamentus).

Pēc autoru teiktā, atklājums ir daudzsološa. Spēja saglabāt šūnas un organismus dzīvus dehidrētā stāvoklī var tikt izmantota dažādās nozarēs. Piemēram, tas var palīdzēt pagarināt biomateriālu, zāļu vai pat donoru orgānu uzglabāšanas termiņu.