No kurienes zivīm rodas elektrība? 0 269

Elektriskie orgāni zivīm var atrasties dažādi. Piemēram, elektriskajām rajām un unguriem tie atrodas simetriski ķermeņa sānos kā nierveida veidojumi. Elektriskajam somam tie ir plāns zemādas slānis, bet mormiridiem un gimnotidiem — pavedienveida cilindriskas struktūras. Šie orgāni var veidot līdz 25% zivs masas un sastāv no plāksnītēm, kas sakārtotas stabiņos.

Katra plāksnīte ir pārveidota muskuļa, nervu vai dziedzera šūna. Plāksnītes membrāna darbojas kā elektrisks mikroģenerators, radot spriegumu aptuveni 0,1 volta. Tā kā katra plāksnīte ir daļa no vienotas ķēdes, kopējais elektriskais lādiņš ievērojami palielinās. Elektriskajai rajai ir apmēram 500 stabiņu, kas sakārtoti kā bišu šūnas, un katrā no tiem ir ap 400 plāksnītēm. Ungurim — 70 horizontālu stabiņu ar 6 000 plāksnītēm katrā, bet elektriskajam somam to ir aptuveni 2 000 000, turklāt tie izvietoti haotiski.

Potenciālu starpība elektrisko orgānu galos var sasniegt 1 200 voltu, bet impulsa izlādes jauda svārstās no 1 līdz 6 kilovatiem. Impulsu biežums atkarīgs no to mērķa. Piemēram, elektriskā raja aizsardzības brīdī izdala 10–12 impulsus, bet uzbrūkot — no 14 līdz 562. Izlādes sprieguma jauda dažādām zivīm svārstās no 20 līdz 600 voltiem.

No jūras zivīm visspēcīgākais elektriskais orgāns ir rājai Torpedo maromata, kas var ģenerēt izlādi virs 200 voltu. Šī elektrība pasargā to no haizivīm un astoņkājiem, kā arī palīdz medīt sīkas zivis.

Saldūdens zivīm izlādes var būt vēl jaudīgākas. Tas saistīts ar to, ka sālsūdens vada elektrību labāk nekā saldūdens. Tāpēc jūras zivīm pretinieka satriešanai nepieciešama mazāka enerģija. Viena no bīstamākajām saldūdens zivīm ir Amazones elektriskais ungurs, kuram ķermenī ir trīs elektriskie orgāni. Divi no tiem paredzēti navigācijai un medījuma meklēšanai, bet trešais — ārkārtīgi spēcīgs ierocis ar spriegumu virs 500 voltu. Tāda elektriska sitiena dēļ var ne tikai nogalināt zivi un vardes, bet arī nodarīt nopietnus bojājumus cilvēkam. Tāpēc Amazones unguru ķeršana ir ļoti bīstama: upē iedzen govju ganāmpulku, lai unguri iztērētu visu savu lādiņu, un tikai pēc tam cilvēki ieiet ūdenī.

Dažas zivis izmanto elektrību orientācijai. Piemēram, Nīlas zilonis vai naža zivs rada ap sevi elektromagnētisko lauku. Kad tajā iekļūst svešs priekšmets, zivs to nekavējoties sajūt. Šī navigācijas sistēma līdzinās sikspārņu eholoakcijai un ļauj labi orientēties dubļainā ūdenī. Pētījumi rāda, ka daudzas elektriskās zivis ir tik jūtīgas elektromagnētisko lauku svārstībām, ka spēj «paredzēt» tuvojošos zemestrīci.