Spāņu zinātnieki dekodēja «nemirstīgās» medūzas genomu, lai atklātu tās ilgdzīvības noslēpumu un labāk izprastu cilvēka novecošanās procesus. Runā par sugu Turritopsis dohrnii, ziņo New Scientist.
Medūzas ir pazīstamas ar spēju apgriezt novecošanās procesu un atgriezties lervu stadijā. Tomēr tās zaudē šo spēju pēc dzimumgatavības sasniegšanas. Suga Turritopsis dohrnii ir vienīgais izņēmums. Šie organismi var «atgriezties bērnībā» pat pēc vairošanās.
Novērojumi liecina, ka nelabvēlīgos apstākļos medūzas pieķeras kolonijām uz jūras dibena un atkal kļūst par polipiem, lai no jauna izietu attīstības ciklu. Oviedo Universitātes zinātnieki analizēja Turritopsis dohrnii genomu un salīdzināja to ar radniecīgās sugas Turritopsis rubra genomu, kurai nav šādu īpašo spēju.
Pētījuma rezultāti parādīja, ka «nemirstīgajai» medūzai ir divas reizes vairāk gēnu, kas saistīti ar DNS aizsardzību un atjaunošanu. Tai ir īpašas mutācijas, kas palēnina šūnu dalīšanos un novērš telomēru noārdīšanos.
Turklāt medūza Turritopsis dohrnii nomāca attīstības gēnu aktivitāti, lai atgrieztos jaunākā formā. Tajā pašā laikā tā aktivizēja citus gēnus, kas ļauj šūnām ar reversēšanās spēju atkārtoti mainīt savu attīstību.
Zinātnieki norādīja, ka šim pētījumam nav komerciālas vērtības. Tomēr tas veicina labāku izpratni par šūnu un ģenētiskajiem procesiem, kas ietekmē novecošanos.
«Tas ir viens no tiem pētījumiem, kas vērs durvis jaunam pētījumu virzienam», — teikts rakstā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru