Kā truši nodara Austrālijai 200 miljonu dolāru zaudējumus gadā 0 94

No vēsturiskiem avotiem zināms, ka mēģinājumu ievest trušus uz Austrālijas kontinentu kopš 1788. gada bija vismaz deviņdesmit. Tomēr truši neieturējās: tie iznīka vai palika tikai ļoti mazos kolonijās. Taču no 19. gadsimta otrās puses populācija strauji palielinājās un sāka aizņemt teritorijas ar ātrumu 100 kilometru gadā.

Jauns pētījums parādīja, ka milzīgā Austrālijas populācija ģenētiski cēlusies praktiski no viena trušu ievadījuma 1859. gadā. Toreiz anglim Tomasam Ostinam no Eiropas uz Austrāliju nosūtīja trīspadsmit indivīdus. Pēc ilgā jūras ceļojuma Ostinam ieradās jau 24 truši, kurus viņš izlaida savā muižā Barvonparkā netālu no Melburnas.

Lai precīzi noteiktu mūsdienu ausaino iekarotāju izcelsmi, biologi analizēja 187 eiropiešu trušu ģenētisko materiālu, kuri noķerti Austrālijā, Tasmānijā, Jaunzēlandē, Lielbritānijā un Francijā.

Truši no zaļā kontinenta izrādījās ģenētiski vistuvākie populācijām Dienvidrietumu Anglijā, netālu no Baltonsboro, kur dzīvoja Tomasa Ostina brālis, kurš viņam šo «dāvanu» bija nosūtījis, ziņo The Guardian.

Salīdzinot Austrālijas trušus savā starpā, noskaidrojās, ka reti gēnu varianti parādās tālāk attālinoties no Barvonparka, kas apstiprina, ka tas bija ģeogrāfiski izpletojošās populācijas centrs.

Mežonīgie truši, kas izlaisti Barvonparkā, varēja nēsāt ģenētiskas īpašības, kas palielināja viņu izdzīvošanas iespējas Austrālijas savvaļā.

«Kā rezultātā tie izplatījās daudzos dažādos biotopos visā valstī — gan salīdzinoši vēsākos un mitros apgabalos, gan tuksnešos,» sacīja Maiks Letniks, pētījuma līdzautors un Ņūsaudvelsas universitātes profesors.

Pētījuma autori uzskata, ka iepriekšējie mēģinājumi ieveidot trušus varēja neizdoties, jo to starpā bija daudz mājdzīvnieku. Vēsturiskajā literatūrā ziņots, ka tie bija pieradināti un ar neparastu izskatu. Šādu «ievešanu» pēcnācēji saglabājušies un biologi tos atrada tikai divās nelielās grupās.

Tikmēr mūsdienu Austrālijā lauksaimniecības zaudējumi, ko nodara truši, tiek lēsti 200 miljonu dolāru apmērā gadā. Tagad zemnieki un vietējie iedzīvotāji zina, kam to var pārmest.