Vai dzīvniekiem var būt vairāki smadzeņu centri? 0 94

Komparatīvajā anatomijā par smadzenēm sauc lielāko nervu audu kopumu, kas veidojas pie augstas nervu sistēmas centralizācijas. Parasti katram organismam ir viena tāda struktūra. Tomēr dažiem bezmugurkaulniekiem, papildus galvenajām smadzenēm, pastāv izmēros līdzvērtīgi nervu mezgli (gangliji), kuriem piemīt noteikta autonomija.

Piemēram, dažkārt apgalvo, ka astoņkājim ir deviņas smadzenes. Patiesībā tam ir viena centrālā smadzeņu struktūra un astoņi lieli gangliji uz astiņām, katrs no kuriem var aizņemt līdz pat ceturtdaļai smadzeņu apjoma. Šie gangliji ļauj astiņām veikt dažas darbības neatkarīgi viena no otras. Posmkājniekiem, piemēram, zirnekļiem un daudziem kukaiņiem, nozīmīgu lomu spēlē apakšžokļu ganglijs, kas arī izmēros ir līdzvērtīgs galvas smadzenēm.

Lielam dinosauram diplodokam muguras smadzeņu kanāls krustu skriemeļu rajonā bija paplašināts, un tajā atradās vairākas reizes vairāk nervu audu nekā galvaskausa dobumā. Tomēr tas nav otrais smadzeņu centrs, bet gan muguras smadzeņu daļa, kas vada pakaļējās kājas un asti.

Organismi ar divām smadzenēm parādās tikai kā reti embrionālās attīstības anomālijas. Piemēram, divgalvaini čūsku un bruņurupuču eksemplāri var būt dzīvotspējīgi, taču tiem rodas grūtības pieņemt lēmumus un koordinēt kustības.