Surikatu ķermeņa smarža kalpo kā sava veida vizītkarte. Šie mazie plēsēji no mangustu dzimtas izmanto smaržīgu izdalījumu, lai atzīmētu teritoriju, un var acumirklī atpazīt savu sugasbrāļu vai konkurentu smaržu. Djukas universitātes (ASV) biologu pētījumi parādīja, ka raksturīgā muskusa smarža rodas nevis no pašiem dzīvniekiem, bet gan no mikrobiem, kas dzīvo viņu ādas krokās.
Pētnieki izpētīja trīsdesmit savvaļas surikatus, kas dzīvo Kurumana rezervātā Kalahari tuksneša teritorijā (Dienvidāfrikā). Zinātniekiem izdevās atklāt vairāk nekā 1 000 baktēriju sugu, kas dzīvo ādas krokās, kur atrodas cirkšņa dziedzeri. Tika atklātas arī aptuveni 220 gaistošas ķīmiskas vielas, tostarp alkoholi, aldehīdi un citi savienojumi.
Biologi secināja, ka tieši baktēriju sastāvs ietekmē raksturīgā aromāta veidošanos. Surikati nav vienīgie dzīvnieki, kas izmanto smaržas saziņai un sugasbrāļu atpazīšanai: līdzīgi ķīmiskie signāli agrāk tika atklāti hienās, āpsos, sikspārņos, ziloņos un citos zīdītājos.
Pētījuma autori norāda, ka gandrīz visas raksturīgās smaržas, tostarp cilvēku padusju smarža, rodas no baktērijām.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru