Aste ir svarīgs orgāns saziņai un dažādu funkciju nodrošināšanai.
Pirmkārt — kā dzinējs
Ūdens dzīvojošiem zīdītājiem, piemēram, vaļiem un sirēnām, aste ir galvenais kustības dzinējs. Līdzīgu lomu tā pilda arī bebriem.
Otrkārt — kā līdzsvara rīks
Zīdītājiem, kuri pārvietojas lēcienos uz divām kājām, piemēram, ķenguriem un tuksneša žurkām, aste kalpo par līdzsvara rīku. Ķenguriem tā arī nodrošina papildu atbalstu, kad dzīvnieks stāv. Austrālijas īsdeguna ķenguri izmanto asti, lai pārnēsātu zāli un zarus ligzdas būvēšanā.
Treškārt — kā papildu ķermeņa loceklis
Daži Dienvidamerikas koku zīdītāji izmanto asti kā piekto ķermeņa locekli, satverot ar to zarus un karājoties. Šādu dzīvnieku astes apakšējā virsma ir līdzīga plaukstu un pēdu ādai: tā ir bez spalvām un sedzama ar reljefētām līnijām.
Ceturtkārt — kā termoregulators
Dažiem grauzējiem, piemēram, žurkām, gara, gandrīz bez spalvām aste kalpo kā termoregulators. Tās asinsapgādes īpatnības ļauj palielināt vai samazināt siltuma daudzumu, ko izdala apkārtējā vide, atkarībā no nepieciešamības.
Piektais — kā atbaidītājs
Daudzi dzīvnieki, piemēram, zirgi, govis un antilopes, izmanto asti, lai atvairītu kaitinošus lidojošus kukaiņus. Tomēr šī aizsardzība nav īpaši efektīva, jo aste nesniedzas pat līdz muguras vidum.
Ārpus konkurences
Interesanta astes loma novērojama nīlzirgam. Izkārnīšanās laikā nīlzirga aste bieži vicina no viena sāna uz otru, izkliedējot mēslus un iezīmējot sava apgabala robežas.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru