Čadas ezera krastos tropiskajā Āfrikā dzīvo neparastas zivis. Sausuma laikā, kad ezera ūdens līmenis būtiski nokrīt, vietējie iedzīvotāji dodas makšķerēt ar kapļiem un lāpstām.
Tur, kur agrāk bija ūdens, tagad atsedzas dibens, un uz tā parādās nelieli uzkalniņi, kas paceļas no viskozām dūņām. Vietējie iedzīvotāji ar lāpstām izvelk no šiem uzkalniņiem māla «kapsulas». Katrā no tām atrodas loms: gara zivs, sasniedzot pusotru metru garumu, salocīta uz pusēm ar spurām, kas atgādina svītrainas astiņveida izaugumus. Augšējās Nīlas iedzīvotāji to sauc par doko, bet zinātnieki — par protopteru, kas pieder pie plaušu zivju apakšgrupas.
Plaušu zivis savu nosaukumu ieguvušas pateicoties unikālai spējai: tās ir vienīgās zivis pasaulē, kurām, izņemot žaunas, ir arī plaušas un kuras spēj elpot gaisu. Reiz, vēl ilgi pirms dinozauriem, to bija daudz, taču mūsdienās saglabājušās tikai sešas sugas. Četras no tām dzīvo Āfrikā — tie ir protopteri. Vēl viena suga, lepidosirēns, sastopama Dienvidamerikā, bet pēdējā, ragozobs, izplatīta Austrālijā.
Plaušu zivis izvēlas sausas un karstas kontinentu dienviddaļas. Garas vasaras laikā upju un ezeru ūdens pārvēršas viskozā masā, un daudzviet tas pilnībā izžūst. Daudzas zivis iet bojā, bet plaušu zivis glābj to spēja elpot gaisu. Kamēr ūdens ir, tās uznāk uz virsmas un elpo gaisu. Ja ūdenskrātuve pilnībā izžūst, protopteri un lepidosirēni izrok mīkstā dibenā ligzdas un guļ tajās līdz lietus sezonas sākumam, elpojot gaisu, kas ieplūst caur ligzdas augšdaļu. Tieši tad vietējie iedzīvotāji tos izrok. Šīs «dzīvās konserves» var saglabāties šādā stāvoklī vairākus mēnešus vai pat gadus. No visām plaušu zivīm tikai ragozobs, jeb baramunda, nemāk rakāt ligzdas; austrālieši to ķer tradicionāli — ar makšķeri.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru