Everestā atklāti 187 dzīvo organismu kārtu pārstāvji 0 167

Biologi no dažādām valstīm analizēja DNS ūdens paraugos, kas savākti Everesta nogāzēs, augstumā no 4500 līdz 5500 metriem.

Zinātnieku mērķis bija atrast ģenētisko materiālu, ko atstājuši dzīvnieki vai augi, kas mijiedarbojas ar ūdeni, gaisu vai augsni. Šī metode ļauj efektīvi pētīt konkrētas teritorijas bioloģiskās daudzveidības vēsturi.

Pētījumā Džomolungmas nogāzēs zinātnieki atklāja 187 kārtu pārstāvju ģenētiskas pēdas, kas sastāda 16,3% no visām uz Zemes sastopamajām kārtām.

Pētnieku komanda spēja identificēt daudzus organismus, nosakot to dzimtu un pat konkrētu sugu. Konkrēti tika atrasti mikroskopiski bezmugurkaulnieki, piemēram, rotatori un tardigrādi, kurus uzskata par vieniem izturīgākajiem organismiem uz planētas.

Turklāt Everesta bioloģisko daudzveidību papildināja tibetas ular — putns, kas apdzīvo Sagarmatha nacionālo parku. Zinātnieki arī atklāja mājdzīvnieku — suņu un vistu — pēdas, kas liecina par cilvēka darbību šajos skarbajos apstākļos.

Vēl viens organisms, atrasts vairākās vietās, bija podenka — sena spārnoto kukaiņu kārta, kuru zinātnieki uzskata par bioloģisku vides pārmaiņu indikatoru.

Runājot par augiem, uz pasaules jumta tika atrasta priežu DNS, lai gan šie koki parasti aug tālu no paraugu ņemšanas vietām. Visticamāk, ziedputekšņi šeit tika aiznesti ar vēju.