Pieci neparasti fakti par dzīvnieku miegu 0 72

Daži dzīvnieki nekad neguļ pilnvērtīgi, bet atpūtina smadzenes citādi. Piemēram, kukaiņi iekrīt stāvoklī, kas līdzinās apstulbinājumam.

Cilvēka miegs joprojām ir noslēpums, un dzīvnieku miegs ir izpētīts vēl mazāk.

Kā guļ pērtiķi

Cilvēkveidīgie primāti, piemēram, gorillas, orangutāni un šimpanzes, guļ gandrīz tāpat kā mēs. Nakts laikā viņi iekārto sev gultas no lapām, zāles vai zariem un saritinās šajās „ligzdās”, tāpat kā cilvēks siltā gultā.

Mazāki primāti, piemēram, mārtišas vai makaki, guļ citādi: viņi paliek nekustīgi, sēžot uz zara, dažkārt miegā pakustas un pamostas, lai pārbaudītu, vai tuvumā nav plēsēju.

Ziloņi un žirafes guļ stāvus

Lieli dzīvnieki, piemēram, ziloņi un žirafes, bieži nevar atrast drošu patvērumu gulēšanai, tāpēc guļ stāvus, lai būtu gatavi bēgt no briesmām.

Šiem dzīvniekiem ceļgalu apvidū ir īpašas muskuļu „slēdzenes”, kas ļauj nesasprindzināt muskuļus miegā. Šīs „slēdzenes” automātiski notur kājas vertikālā stāvoklī, kad dzīvnieks aizmieg. Līdzīgs miega mehānisms ir arī zirgiem, govīm un pat dažām putnu sugām.

Tomēr pat ar šo mehānismu šiem dzīvniekiem regulāri jānoguļas uz zemes, lai nodrošinātu pilnvērtīgu miegu. Stāvus guļot tie nespēj ieiet tā dēvētajā ātrā miega fāzē (REM-fāzē), kas ir svarīga labai pašsajūtai. Šajā fāzē cilvēks redz spilgtus sapņus.

Zilonim, lai justos normāli, nepieciešams vismaz reizi 3–4 dienās aizmigt REM-fāzē, un tam pietiek ar 30 minūtēm. Žirafe guļ tikai 30 minūtes dienā, un tai nepieciešamas vien 5 minūtes REM-fāzē.

Delfīni guļ ar vienu atvērtu aci

Kā arī citi vaļu radinieki, delfīni nespēj gulēt ierastajā izpratnē. Lielākajai daļai jūras zīdītāju pastāvīgi jāuzmanās no plēsējiem un jāpaceļas uz virsmas, lai elpotu.

Ja delfīns aizmigtu kā cilvēks, tas noslīktu. Turklāt delfīni ir siltasiņu dzīvnieki, kas dzīvo vēsākos ūdeņos, tāpēc tiem pastāvīgi jāpaliek kustībā, lai ķermeņa temperatūra nesamazinātos.

Evolūcija izstrādāja delfīniem īpašu miega veidu, kad iemieg tikai viena smadzeņu puslode. To sauc par vienpusējo lēno miegu, un tas raksturīgs ne tikai vaļu radiniekiem, bet arī daudzām migrējošām putnu sugām.

Jaunzimušās orkas nekad neguļ

Pieaugušas orkas guļ apmēram 5–8 stundas dienā, tomēr jaunzimušās orkas un to mātēs neguļ 3–4 nedēļas pēc dzimšanas. Šāds fenomens novērojams arī citām vaļu dzimtas mātēm un to mazuļiem.

Tas ir aizsardzības mehānisms pret plēsējiem, jo mazuļi ir viegli medījami. Turklāt mazie mazuļi ir pārāk vāji un lēni peld, tiem trūkst zemādas tauku slāņa, kas palīdzētu noturēties uz ūdens virsmas. Lai izdzīvotu, viņiem pastāvīgi jāseko mātei un jāpaliek tās ūdens plūsmas tuvumā.

Tas ir tik svarīgi, ka orkas pat atsakās no vienpusējā lēnā miega, uzticoties pilnīgai nomodai mēnesi, kamēr mazulis nedaudz paaugas.

Pīles izvirza "sargus"

Savvaļas pīlēm barā ir interesants miega mehānisms. Nakts laikā pīles, kas atrodas baras malās, guļ pusatvērtām acīm, izmantojot to pašu mehānismu, par ko runāts iepriekš. Baras iekšpusē esošās pīles guļ pilnvērtīgu miegu.

Šī „sargu” taktika palīdz modrināt plēsējus, bet ir arī svarīgi, lai liela daļa baras varētu pilnvērtīgi atpūsties. Vai pīles nakti no nakts maina „sargu” lomas ar citām pīlēm, pagaidām nav zināms.