Amerikāņu biologs izšifrēja genoma vienam no senākajiem dzīvnieku pasaules pārstāvjiem — knīdārijām, kas vienā no dzīves cikla posmiem pāriet medūzu fāzē. Zinātnieki strādāja ar ausaino aureliju (lat. Aurita aurelia) no diskomedužu kārtas (Semaeostomeae). Aurelijas mitinās piekrastes ūdeņos mērenās un tropiskās joslās, tostarp Melnajā un Vidusjūras jūrā.
Knīdārijas, piemēram, ausainā aurelija, piedzīvo pārsteidzošu metamorfozi — no niecīgiem polipiem, kas aug jūras dibenā, līdz plūstošām medūzveidīgām formām. Pāreja no vienas formas uz otru ietver būtiskas pārmaiņas nervu sistēmā, muskuļos un dzelošajās šūnās (knīdocītos). Dažas knīdāriju sugas šo spēju saglabā jau vairāk nekā 500 miljonus gadu.
Aurelijas genomu zinātnieki uzskatīja par pārsteigumu. Agrāk domāja, ka, lai pārvērstos no polipa par medūzu, organismam nepieciešami īpaši gēni. Tomēr izrādījās, ka sarežģītai metamorfozei nav vajadzīgs sarežģīts genoms: medūzas izmanto daudzus gēnus, kas ir arī citiem dzīvniekiem (tostarp augļu mušām un cilvēkam), kuri neveic tik radikālas ārējās pārvērtības.
Iespējams, tas ir saistīts ar visu dzīvo organismu kopējo priekšteci. Pēc citas versijas visi agrīnākie knīdāriji (lat. Cnidaria) izgāja cauri medūzas fāzei, taču vēlāk dažas sugas (piemēram, koraļļi un jūras anemones) šo spēju zaudēja.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru