Valhaizivs — lielākais visēdājs organisms uz Zemes 0 345

Valhaizivs, jeb Rhincodon typus, sasniedz 20 metru garumu un 34 tonnu svaru. Tā ir lielākā haizivs pasaulē, kuras izmēri ir salīdzināmi ar nelielu spermas vaļu. Atšķirībā no dziļūdens kalmāru medniekiem, valhaizivs ir lēns un miermīlīgs jūras iemītnieks, kas barojas ar planktonu.

Uzskata, ka lielākie dzīvnieki parasti ir herbivori, taču jūras vidē darbojas savi likumi. Zinātnieki pieņēma, ka zilie vaļi un valhaizivis pārtiek galvenokārt no sīkiem vēžveidīgajiem un zivīm, lai gan augu barība nav īpaši barojoša tik milzīgiem radījumiem. Tomēr, analizējot valhaizivju biopsiju rezultātus, pētnieki noskaidroja, ka šī liela zivs spēj sagremot praktiski visu, kas nonāk tās mutē.

Lai noskaidrotu valhaizivju uzturu, zinātnieki analizēja aminoskābju un taukskābju saturu to audos, kā arī izkārnījumos.

Pētījuma rezultātā noskaidrojās, ka šo dzīvnieku diētas pamatā nav planktons un sīkie organismi, bet brūnā jūras aļģe sargassum. Šīs aļģes neparādās haizivju kuņģī nejauši — tās ir to parastā diēta un spēlē svarīgu lomu šūnu uzbūvē.

Valhaizivju izkārnījumu analīze atklāja arī daļēji sagremota krila pēdas, kas liecina, ka haizivis, visticamāk, nejauši norij vēžveidīgos, neizmantojot tos kā nozīmīgu barības avotu.

Jaunais pētījums ne tikai paplašina izpratni par šo jūras milžu uzturu, bet arī var palīdzēt zoologiem koriģēt haizivju diētu okeanārijos.

Pētījums publicēts žurnālā Ecology.