Zinātnieki noskaidroja, no kurienes pingvīni izplatījās pa Zemi 0 259

Patiesībā pirms 60 miljoniem gadu šīs putnas priekšroku deva siltākam klimatam, kas līdzinājās Dienvidāfrikas vai Galapagu reģionam. Uz šīm salām pingvīni joprojām sastopami, taču pārāk siltu apstākļu dēļ tie ir pasaulē mazākie.

Kā tad pingvīni nonāca aukstākos apstākļos? Kopenhāgenas universitātes zinātnieku dati liecina, ka tiem nācās pielāgoties klimata pārmaiņām. Ģenētiķu un antropologu pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Nature Communications.

«Kad temperatūra pazeminājās, pingvīni apdzīvoja ziemeļu apvidus ar siltākām jūrām, bet, sākoties sasilšanai, atgriezās pie Dienvidpola,» sacīja Tereza Koula, pētījuma vadošā autore.

Kā rezultātā pingvīni dzīvo gan Āfrikā, gan Austrālijā, gan Dienvidamerikā. Par visu mūsdienu un izmirušo pingvīnu vēsturisko dzimteni uzskata mūsdienu Jaunzēlandes teritoriju.

Bija brīdis, kad pingvīni gandrīz izmiru. Pateicoties termoregulācijai, spējai dziļi nirt zem ūdens un labam redzes aparātam, kā arī ķermeņa izmēram, tie spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Tomēr no Zemes virsas uz visiem laikiem pazuda vairāk nekā 60 šo putnu sugu. Visi mūsdienu pingvīnu kopīgais priekštecis dzīvoja tikai pirms 14 miljoniem gadu.

Turklāt zinātnieki atrada ģenētiskus pierādījumus, ka pingvīni un to tuvākie radinieki evolūcijas tempā attīstās lēnāk nekā citas putnu grupas. Ģenētiķi to skaidro ar to, ka pēdējos 10 miljonus gadu šīs spalvotās sugas dzīvo relatīvi stabilos apstākļos un tām nav bijis nepieciešams aktīvi pielāgoties. Taču tieši tas rada risku: tās ir pārāk neaizsargātas pret pašreizējām antropogēnajām Zemes klimata pārmaiņām.