Ornitologi noskaidroja, kāpēc dzeņi neslimo ar migrēnu 0 171

Ja pieņemt, ka dzeņa galvaskauss vai muskuļi patiešām darbojas kā amortizatori, tie varētu absorbēt daļu trieciena spēka pret koku. Tādējādi dzenim būtu jāpieliek lielāka piepūle, kas palielinātu slodzi uz tā smadzenēm.

Antverpenes universitātes (Beļģija) zoologu komanda nolēma izpētīt dzeņu smadzeņu aizsardzības mehānismus. Raksts par šo pētījumu publicēts žurnālā Current Biology un sagatavots sadarbībā ar kolēģiem no Francijas, Vācijas un Kanādas.

Pētījuma autori ar ļoti ātru kameru iemūžināja, kā trīs sugu dzeņi klabina koksni. Analizējot videoierakstus, zinātnieki pievērsās vairāku punktu kustībām dzeņu galvās. Viņi noskaidroja, ka trieciena brīdī punkts uz acs, kas atbilst smadzeņu priekšējai daļai, kustas ar tādu pašu paātrinājumu kā knābis. Tas liecina, ka trieciena laikā dzeņa smadzenes bremzējas tikpat strauji kā tā knābis. Tādējādi zinātnieki secināja, ka dzeņa galvaskauss amortizācijas ziņā vai nu vispār neizpilda šādu funkciju, vai tā ir ārkārtīgi niecīga.

Tālāk ornitologi vēlējās noskaidrot, kā dzeņi izvairās no smadzeņu traumām. Lai to izdarītu, viņi aprēķināja spiedienu, kas rodas dzeņa galvaskausā trieciena laikā.

Cilvēka galvaskausā pie straujas bremzēšanas spiediens sasniedz 103 kilopaskālus, bet aizmugurējā daļā — 101 kilopaskālu. Tomēr dzeņa galvaskausā, pat pie maksimālā negatīvā paātrinājuma, spiediens attiecīgi ir tikai 60%, 39% un 50% no šīm vērtībām. Lai dzeņi iegūtu smadzeņu satricinājumu, tiem būtu jāsit pa koku divas līdz trīs reizes ātrāk vai jāklabina četrreiz cietāka koksne.

Tātad izplatītā ideja par dzeņa amortizējošo galvaskausu izrādījās mīts. Tomēr zinātnieki uzskata, ka putniem ir noteikti aizsardzības mehānismi pret bojājumiem. Tie ietver sašaurinātu subarahnoīdālo telpu, mikrotubulu stabilizāciju pieres daivas neironos un kakla vēnu sašaurināšanos.