Zviedru zinātnieku pētījums: kā krokodili atjauno dzirdi 0 80

Krokodili ir pazīstami ar asu dzirdi un spēju to atjaunot. Tomēr mehānisms, kā viņi to panāk, līdz šim palika noslēpums.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem vairāk nekā 1,2 miljardi cilvēku visā pasaulē cieš no dzirdes traucējumiem. Dzirdes atjaunošanas iespējas ir ierobežotas, un, runājot par neirosensoro kurlību vai dzirdes vājumu, pieejami tikai divi risinājumi: dzirdes aparāta nēsāšana vai implantāta ievietošana, kas aizvieto iekšējās auss gliemežnīcu.

Viena no galvenajām kurlības cēloņiem cilvēkiem ir receptoru darbības pasliktināšanās — cilvēkam šīs šūnas neatjaunojas, taču dažiem dzīvniekiem ir šī spēja.

Zinātniekus ieinteresēja krokodili, kuri var dzīvot vairāk nekā 70 gadus un visu mūžu saglabāt labu dzirdi. Viņu dzirde darbojas gan uz sauszemes, gan ūdenī: receptori reaģē uz apkārtējās vides temperatūru un atkarībā no situācijas maina jutību pret skaņām.

Zviedru pētnieki analizēja audu paraugus no kubiešu krokodiliem un no Afrikas īsdeguna krokodila, kas ir viens no savas sugas mazākajiem pārstāvjiem.

Ar elektronmikroskopa un molekulāro metožu palīdzību zinātnieki iekšējā ausī atklāja sīkas šūnu daļiņas, kas atgādina eksosomas — mikroskopiskus āršūnu vezikulus. Krokodilos tās veido alveolas, kas palīdz matu šūnu cilijām saliekties. Turklāt eksosomas izdala fermentus, kas spēj iznīcināt un atjaunot membrānu, pret kuru cilijas berzējas, uztverot skaņas svārstības.

Pētījuma autori pieļauj, ka tieši šī īpatnība padara krokodilu dzirdi īpaši asu, regulē jutīgumu dažādās vidēs un piedalās iekšējās auss atjaunošanas procesos.

«Jaunas matu šūnas krokodiliem veidojas, aktivējoties atbalsta šūnām. Pēc mūsu hipotēzes šo procesu ierosina eferentās nervu šķiedras, kas pārraida impulsus no smadzenēm,» sacīja Helge Rask-Andersen, eksperimentālās otoloģijas profesors Uppsala Universitātē.

Lai gan zinātnieki vēl nav noskaidrojuši visas detaļas, viņi cer drīzumā atklāt mehānismu, kā rāpuļi atjauno matu šūnas.

Šīs zināšanas no krokodilu pasaules var būtiski ietekmēt miljoniem cilvēku ar dzirdes traucējumiem, ziņo izdevums Phys.org.