Maz kas zina, bet šie smieklīgie Austrumāzijas radījumi patiesībā ir īsti plēsēji, lai gan to uzturs 99% sastāv no augu izcelsmes pārtikas.
Sakarā ar gremošanas sistēmas īpatnībām pandas ik dienu patērē no 12 līdz 38 kilogramiem bambusa, un visas ēdienreizes aizņem līdz 14 stundām diennaktī.
Tomēr tas nav bijis vienmēr. Pandas pakāpeniski pārgāja uz vegānu diētu, mainot ne tikai dzīvesveidu, bet arī anatomiju — evolūcijas gaitā šiem dzīvniekiem nācās «izveidot» papildu pirkstu.
Nesen ķīniešu pētnieki netālu no Čžaotunas pilsētas apgabala Junnanas provincē atrada izmirušas pandu dzimtas fosilijas, kuru vecums ir aptuveni 6 miljoni gadu.
Senā pandu priekšgājēja paliekas sniedza agrākos pierādījumus par šo dzīvnieku neīstā īkšķa esamību. Paleobiologi uzskata, ka papildu «pirksts», kas ir pārveidota plaukstas kaula daļa, radās evolūcijas gaitā pēc tam, kad melnbaltie lāči pārgāja uz augu vienveidīgu diētu.
Neīstais «īkšķis» ļauj pandām cieši satvert smalkus bambusa stiebriņus, dzinumus un saknes. Tomēr, atšķirībā no primātu rokām ar pretstatītu īkšķi, pandu sešpirkstu ķepa ir kustību ziņā ierobežota. Piemēram, dzīvnieks nespēj pagriezt stiebru ķepā.
Panda ir viena no astoņām lāču sugām uz Zemes. Agrāk to areāls izklājās plašos reģionos visā Āzijā, taču tagad tas būtiski sarucis līdz kalnu apgabaliem Dienvidrietumu Ķīnā, kur savvaļas populācija ir mazāka par diviem tūkstošiem īpatņu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru