Šis eksperiments var palīdzēt cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem.
CRISPR genomu rediģēšanas sistēma ļauj labot gēnu secības, ārstēt iedzimtas slimības un meklēt līdzekļus slimību ārstēšanai. Ar šo tehnoloģiju arī var ietekmēt indivīdu uzvedību, ko izdarīja ASV ģenētiķi.
Eksperimentos zinātnieki «izslēdza» receptoru Avpr1a, kas ietekmē vazopresīna ražošanu. Ar šo hormonu saista tādas rakstura iezīmes kā pieķeršanās citiem, spēja sadarboties un komunicēt, dominēšana un agresīva uzvedība.
Pētnieku komanda cerēja, ka receptora Avpr1a trūkums samazinās sociālo komunikāciju un agresīvo uzvedību grauzējiem. Tomēr notika pretēji: pēc izmaiņām izskatā jaukie dzīvnieciņi kļuva gan sabiedriskāki, gan vienlaikus agresīvāki. Turklāt indivīdiem izzuda dzimumu atšķirības sociālajā uzvedībā — gan tēviņi, gan mātītes izrādīja vienādu naidīgumu pret sava dzimuma pārstāvjiem.
Lai veiktu šādus eksperimentus, zinātnieki bieži izmanto kāmīšus, jo to sociālā organizācija līdzinās cilvēku sociālajai organizācijai. Šoreiz pētījumā piedalījās Sīrijas kāmīši (Mesocricetus auratus) — tieši šiem grauzējiem pirmoreiz tika atklāta vazopresīna ietekme uz sociālumu. Turklāt cilvēkiem un kāmīšiem novērota līdzīga stresa reakcija, ko pavada kortizola izdalīšanās.
Tas nozīmē, ka rezultātus var attiecināt uz cilvēkiem. Veiktais eksperiments var sniegt zinātniekiem precīzāku izpratni par to, kā gēni mijiedarbojas ar neironu ķēdēm. Perspektīvā tas var palīdzēt labāk kontrolēt emocijas mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem.
Turklāt izpratne par vazopresīna lomu cilvēku uzvedībā palīdzēs izstrādāt efektīvākas ārstēšanas stratēģijas dažādiem neiropsihiatriskajiem traucējumiem — no autisma līdz depresijai.
