Vai jūs kādreiz esat aizdomājušies, kāpēc vieni dzīvnieki, piemēram, ziloņi, dzīvo gadu desmitiem, bet citi, piemēram, peles, — ļoti īsu laiku? Zinātnieki šo jautājumu pēta jau ilgi; noskaidrosim cēloņus kopā.
Neatkarīgi no tā, vai tas šķiet taisnīgi, maziem dzīvniekiem parasti ir īsāks dzīves ilgums...
Ir četri galvenie iemesli, kāpēc lielāki dzīvnieki dzīvo ilgāk nekā viņu mazākie radinieki. Patiesībā atbilde slēpjas jau jautājumā — viss ir izmērā. Taču neņemam vētru priekšā!
Lielie dzīvnieki retāk kļūst par plēsēju upuriem
Mazie dzīvnieki savvaļā ar lielāku varbūtību kļūst par plēsēju upuriem. Šis fakts ietekmē šo sugu evolūciju: tām jāvairojas ātrāk, tās agrāk sāk vairoties un agrāk mirst. Lielajiem dzīvniekiem ir pretēji. Piemēram, vidējais dzīves ilgums dažiem kukaiņiem ir 24 stundas; melnajai žurkai — apmēram 1 gads; brūnajam lācim — 25–30 gadi; gorillām — aptuveni 35 gadi; Grenlandes haizivij — apmēram 250 gadi.
Atšķirības vielmaiņā
Lielākiem dzīvniekiem vielmaiņas ātrums parasti ir zemāks, kas nozīmē, ka tie uz vienu pārtikas daudzumu patērē mazāk enerģijas nekā mazāki radījumi. Tomēr šim «likumam» ir izņēmumi. Piemēram, ir putni, kas dzīvo ilgāk, nekā būtu gaidāms, ņemot vērā to ātro vielmaiņu. Tas rāda, ka vielmaiņas ātrums ne vienmēr korelē ar īsu dzīves ilgumu.
Ķermeņa temperatūra
Dzīvnieki, kas dzīvo aukstos apstākļos vai kuru ķermeņa temperatūra ir zema (aukstasiņu dzīvnieki), bieži ir ilgmūžības rekordu turētāji. Tas varētu būt saistīts ar to, ka zemāka temperatūra palēnina vielmaiņu un mazināt ar to saistītos bojājumus. Mazie dzīvnieki parasti raksturojas ar augstāku ķermeņa temperatūru.
Pārtikas jautājums
Daži pētījumi liecina, ka dzīvnieki, kuri ēd mazāk, dzīvo ilgāk. Tas varētu būt saistīts ar to, ka samazināts pārtikas patēriņš mazina iekaisuma līmeni lielāku dzīvnieku organismā un aizkavē dažu ar vecumu saistītu slimību attīstību.
