Surikatu ķermeņa smarža kalpo kā sava veida vizītkarte. Šie mazie plēsēji no mangustu dzimtas izmanto smaržīgo sekrētu teritorijas iezīmēšanai un var uzreiz atpazīt savu radinieku vai sāncensu smaržu.
Duke universitātes (ASV) pētnieki atklāja, ka surikatu raksturīgā muskusa smarža nāk ne no pašiem dzīvniekiem, bet gan no mikrobiem, kas dzīvo viņu ādas krokās.
Speciālisti izpētīja trīsdesmit savvaļas surikatus, kas dzīvo Kurumana rezervātā Kalahari tuksnesī (Dienvidāfrikas Republika). Zinātniekiem izdevās konstatēt vairāk nekā tūkstoti baktēriju sugu ādas krokās, kur atrodas cirkšņa dziedzeri. Tāpat viņi atklāja aptuveni 220 gaistošas ķīmiskas vielas, tostarp spirtus, aldehīdus un citus savienojumus.
Biologi secināja, ka tieši baktēriju sastāvs ietekmē raksturīgā aromāta rašanos. Surikati nav vienīgās dzīvnieku sugas, kas izmanto smaržas saziņai un radinieku atpazīšanai: līdzīgi ķīmiskie signāli agrāk tika atklāti hiēnām, barsukiem, sikspārņiem, ziloņiem un citiem zīdītājiem. Pētījuma autori uzskata, ka gandrīz visas raksturīgās smaržas, tostarp cilvēku padusju smarža, rodas no baktērijām.
