Jā.
Visizplatītākā kanibālisma izpausme zīdītāju vidū ir mātīšu savu jaundzimušo mazuļu apēšana. Šī novirze no normālas uzvedības saistīta ar pēcdzemdību reakcijām, tostarp pēcdzemdību orgāna — placentas — un mirušu mazuļu apēšanu. Ir zināmi gadījumi, kad kanibāliskas mātītes grauzēju, cūku, primātu un citu zīdītāju sugu vidū zog un apēd svešus mazuļus.
Apstākļos ar lielu blīvumu un pārtikas trūkumu daudzi visēdāji, piemēram, žurkas, pievēršas kanibālismam. Interesanti, ka žurkas, kas kļuvušas par kanibāliem, turpina apēst savas sugas radiniekus pat pēc atgriešanās normālos apstākļos. Lāči un meža cūkas labprāt apēd savu sugu pārstāvju līķus, un tās nav izvēlīgas attiecībā uz citu līķu ēšanu; arī nīlzirgi neizvairās no šādas prakses.
