Starptautiska paleontologu, zinātnieku un neirologu grupa analizēja dinozauru smadzeņu izmērus un struktūru un nonāca pie secinājuma, ka to uzvedība drīzāk līdzinājās krokodilu un ķirzaku uzvedībai nekā primātu, kā uzskatīja agrāk.
Agrāk uzskatīja, ka dinozauri, piemēram, tiranozaurs reks, bija ar ievērojamu neironu skaitu un augstu intelekta līmeni. Zinātnieki uzskatīja, ka tieši liels neironu skaits var liecināt par intelektuālajām spējām, vielmaiņu un šo radību evolūcijas vēsturi. Tāpēc tiranozaurs reks tika salīdzināts ar primātiem pēc uzvedības paradumiem.
Tomēr jauns pētījums apšauba šo teoriju. Lai noskaidrotu dinozauru smadzeņu īpašības, pētnieki analizēja to galvaskausu endokastus un dobumu formas. Rezultāti parādīja, ka smadzeņu izmērs, norādīts iepriekšējās publikācijās, bija būtiski pārspīlēts. Tas nozīmē arī to, ka neironu savienojumu skaits ir bijis pārvērtēts, taču, pēc zinātnieku domām, tas nav izšķirošs rādītājs dinozauru inteliģences vērtēšanā.
«Neironu skaits nav uzticams kognitīvās efektivitātes rādītājs, un to izmantošana izmirušo sugu intelekta novērtēšanai var novest pie kļūdainiem secinājumiem,» — norādīja doktore Ornella Bertrand, viena no pētījuma autorēm.
Pētnieku vērtējumā, lai precīzi atjaunotu izmirušu sugu bioloģiju, jāņem vērā vairāki pierādījumu avoti, tostarp skeleta anatomija, kaulu histoloģija, mūsdienu radinieku uzvedība un pēdu nospiedumu fosilijas.
Ideja, ka tiranozaurs reks varēja būt primātu intelekta līmenī, šķiet intriģējoša un aizraujoša. Tomēr jaunais pētījums atklāj virkni pretrunu šajā koncepcijā. Zinātnieki norāda, ka dinozauri bijuši tuvāki gudriem milzīgiem krokodiliem.
