Pārskatiet savus priekšstatus par kamieļiem kā kaprīziem tuksneša dzīvniekiem. Šie radījumi var kļūt par īstu pavērsienu globālajā lauksaimniecībā.
Ideja pasniegt kafiju ar kamieļu pienu vai gatavot steikus no kamieļu gaļas var šķist neparasta, taču kamieļi gadsimtiem ilgi kalpojuši kā galvenais uztura avots noteiktām kopienām.
Pašlaik interese par kamieļiem pieaug ārpus to tradicionālajām izplatības teritorijām, un no tiem iegūstie produkti sāk parādīties veikalu plauktos visā pasaulē.
Pēc ANO datiem kamieļu piens veido aptuveni 8% no kopējā piena ražošanas apjoma Sahāras dienvidu Āfrikas valstīs. Tajā pašā laikā, saskaņā ar mārketinga pētījumu aplēsēm, līdz desmitgades beigām pasaules kamieļu piena tirdzniecības apjoms var sasniegt 13 miljardus dolāru, kas ir būtiski vairāk nekā 2022. gadā reģistrētie 1,3 miljardi dolāru.
Ariell Ahērn no Oksfordas universitātes norāda, ka tādās valstīs kā Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti, Kazahstāna un Mongolija kamieļu piens jau tiek plaši izmantots. Investori tajā saskata labas biznesa iespējas, kas veicina jaunu saimniecību finansējuma pieaugumu reģionā.
Kāpēc notiek pāreja uz kamieļiem?
2024. gads pasludināts par «Starptautisko kamieļu gadu», lai uzsvērtu, kāpēc šie dzīvnieki var kļūt par daļu no mūsu nākotnes pārtikas ķēdes.
Klimata pārmaiņas izraisa globālās temperatūras paaugstināšanos, un dzīvotnes visā pasaulē kļūst aizvien mazāk piemērotas dzīvībai. Govis nespēs izdzīvot dažos reģionos, kur gaidāms straujš temperatūras kāpums un pieaugošs spiediens uz pārtikas drošību, kamēr kamieļi spēj pielāgoties.
Priekšrocības, izmantojot kamieļus sausā klimatā, ir acīmredzamas. Šie dzīvnieki lieliski pielāgojušies skarbajiem apstākļiem. Kamieļiem nav nepieciešami kondicionieri, jo tie var paciest augstu temperatūru, un tie efektīvāk nekā govis pārvērš barību un ūdeni gaļā un pienā, kas ir kritiski svarīgi reģionos, kur resursi kļūst par deficītu.
«Lai saražotu vienu litru kamieļu piena, nepieciešams ievērojami mazāk barības un ūdens nekā govs piena ražošanai,» norāda Ahērn.
Pētījumi apstiprina šos datus. 2022. gadā veikts pētījums parādīja, ka, pasliktinoties ekoloģiskajiem apstākļiem Sahāras dienvidu Āfrikas valstīs, liellopu aizstāšana ar kamieļu un kazu audzēšanu fermās viegli spēj kompensēt trūkumu. Šajā scenārijā piena ražošana faktiski pieaugs, savukārt ūdens un pārtikas patēriņš samazināsies. Tajā pašā laikā samazināsies arī siltumnīcefekta gāzu izmeši.
Galvenais izmešu avots liellopu audzēšanā ir pašas govis, kuras izdala metānu. Pētījumi rāda, ka kamieļi ražo ievērojami mazāk šīs spēcīgās siltumnīcefekta gāzes, kas atmosfērā uztur 28 reizes vairāk siltuma nekā oglekļa dioksīds, salīdzinājumā ar ruminantiem.
