Šimpanzes un bonobo — divi cilvēka tuvākie radinieki — izrādās daudz tuvāk agresijas līmenī, nekā parasti uzskatīts. Jauns pētījums noliedz stereotipu par «vardarbīgajiem šimpanzēm» un «miermīlīgajiem bonobo».
Utrehtas un Antverpenes universitāšu zinātnieki novēroja 22 primātu grupas Eiropas zooloģiskajos dārzos (189 indivīdus) un reģistrēja vairāk nekā 3 000 agresīvas uzvedības gadījumu. Abām sugām kopējais agresīvo aktu skaits izrādījās praktiski vienāds.
Taču galvenā atšķirība bija tajā, kas un pret ko vērš agresiju. Pie šimpanzēm tā galvenokārt nāca no tēviņiem un tika vērsta pret dažādiem grupas locekļiem. Pie bonobo agresiju izrādīja abu dzimumu indivīdi, taču tās mērķi biežāk bija tieši tēviņi. Tas atspoguļo viņu kopienu matriarhālo iekārtu, kur mātītes ieņem dominējošu lomu.
Uzvedības atšķirības, visticamāk, saistītas ar dzīves apstākļiem. Kongo upes ziemeļu pusē šimpanzes konkurē par nevienmērīgi sadalītiem barības resursiem un dalās mežu ar gorillām. Dienvidos bonobo dzīvesvietās resursu ir vairāk, kas samazina konkurenci, taču neizslēdz iekšgrupas konfliktus.
Pētījums arī parādīja, ka agresijas līmenis ievērojami variē no grupas uz grupu pat vienas sugas ietvaros. Tas nozīmē, ka sociālā dinamika un individuālās attiecības ietekmē uzvedību ne mazāk nekā sugas piederība. Iegūtie dati apšauba bonobo pašdomestikācijas hipotēzi un liek pārskatīt vienkāršotas analogijas ar cilvēka dabu.
