Mājas kaķi dzīvo blakus cilvēkiem tūkstošiem gadu, tomēr precīzs to pieradināšanas laiks joprojām ir zinātnisku diskusiju objekts. Jauni ģenētiskie dati liek pētniekiem pārskatīt izplatīto versiju, ka šis process sākās aptuveni pirms 10 tūkstošiem gadu.
Mūsdienu mājas kaķi cēlušies no Āfrikas savvaļas kaķa apakšsugas Felis silvestris lybica, kas sastopama Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Agrāk uzskatīja, ka pirmie pieradināšanas soļi notikuši jau agrīnā lauksaimniecības laikmetā. To apliecināja atradne Kiprā: tur atrada kapu, kur cilvēks un kaķis bija apbedīti kopā aptuveni pirms 9,5 tūkstošiem gadu. Turklāt kaķu kaulus atrada Ķīnas sadzīves atkritumu bedrēs, kuru vecums ir aptuveni 5,3 tūkstošiem gadu.
Taču ģenētiskā analīze dažiem senajiem paraugiem atklāja negaidītu niansi. Daļa kaķu, kurus agrāk uzskatīja par agrīniem mājas kaķiem, varētu nebūt mūsdienu mājdzīvnieku priekšteči. Tas attiecas arī uz dzīvniekiem no Eiropas, Levanta un pat uz pazīstamo Kipras apbedījumu. Pētnieku ieskatā daži no šiem kaķiem varēja būt Eiropas savvaļas kaķa Felis silvestris pārstāvji, un cilvēki tos varēja nogalināt gaļas vai ādu iegūšanas nolūkā.
Pēc jaunās datu interpretācijas izšķirošais pieradināšanas posms varēja notikt krietni vēlāk — Ziemeļāfrikā. Kā vienu no iespējamiem šī procesa centriem min seno Ēģipti apmēram pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras.
Ēģiptē kaķiem bija īpaša vieta kultūrā. Tos novērtēja par spēju sargāt pārtikas rezerves un māju no grauzējiem, kā arī saistīja ar dievišķām spēkiem. Kaķu attēli un statuetes bija plaši izplatītas, un dažus dzīvniekus pat mumificēja un apbedīja blakus saimniekiem. Ar kaķiem saistīja dievieti Bastet, aizsardzības, grūtniecības un dzemdību aizbildni.
Ir arī cita skatījuma uz mājas kaķu izcelsmi: daži zinātnieki uzskata, ka noteiktā mērā tie paši sevi pieradināja. Savvaļas kaķi sāka apmesties blakus lauksaimniecības apmetnēm, kur bija daudz grauzēju un slēptuvi. Cilvēki savukārt tolerēja dzīvnieku klātbūtni, jo tie iznīcināja kaitēkļus.
Salīdzinot ar suņiem, kaķi tiek uzskatīti par mazāk pieradinātiem. Daudzi no tiem spēj dzīvot ārpus cilvēku mājokļiem, un mājas un savvaļas kaķi turpina savstarpēji krustoties. Turklāt mērķtiecīga kaķu šķirņu audzēšana pēc noteiktiem raksturlielumiem sākās tikai pirms dažiem gadsimtiem. Rezultātā mūsdienu šķirnes galvenokārt atšķiras pēc izskata, kamēr suņu selekcijā vēsturiski lielāku lomu spēlējušas darba īpašības.
