Pastāv uzskats, ka suņi vicina astes, lai parādītu prieku un draudzīgumu, taču tas nav gluži tā. Suņi tiešām izmanto astes saziņai, tomēr vicināšana ne vienmēr nozīmē, ka viņi vēlas tikt paglaudīti.
Suņiem ir savdabīga valoda, kas balstīta uz astes pozīciju un kustību, ļaujot tiem mijiedarboties ar apkārtējo pasauli. Šīs kustības atspoguļo dzīvnieku dažādos emocionālos stāvokļus.
Piemēram, kad suns ir atslābināts, tā aste ieņem «dabisku» stāvokli. Tomēr šis stāvoklis nav universāls visām šķirnēm. Lielākajai daļai suņu astes vienkārši karājas, kamēr mopsiem tās var uzlocīties uz augšu, bet skriešanas šķirnēm — nedaudz nospiestas starp kājām. Ja suns izstiepj asti un tā kļūst par ķermeņa turpinājumu, tas liecina, ka viņš kaut kam ir ieinteresēts un jūt ziņkāri.
Ja suns izjūt nervozitāti vai pakļaujas, tā aste būs zemāka par ierasto stāvokli. Bailes gadījumā aste slēpjas zem ķermeņa. Ja aste paceļas augstāk par ierasto, tas liecina, ka suns ir aizrāvies un satraukts. Taču esiet uzmanīgi — stingri vertikāla aste var liecināt par agresiju.
Bet ko tad nozīmē astes vicināšana? Uzskata, ka šī darbība saistīta ar uztraukumu. 2007. gadā pētnieki noskaidroja, ka veids, kā suns vicina asti, atspoguļo tā emocionālo stāvokli. Piemēram, astes vicināšana uz labo pusi norāda uz pozitīvām emocijām, savukārt uz kreiso — uz negatīvām.
Tas saistīts ar to, ka kreisā smadzeņu puslode kontrolē labo ķermeņa pusi un otrādi. Pētījumi par citu dzīvnieku uzvedību liecina, ka kreisā puslode saistīta ar pozitīvām emocijām, bet labā — ar negatīvām.
Interesanti, ka 2013. gada pētījums parādīja, ka suņi spēj uztvert asimetrisku astes vicināšanu citiem suņiem. Kad suņi redz, ka cita suņa aste vicina uz labo pusi, viņi atslābinās, bet, ja tā vērsta uz kreiso pusi, viņi izjūt stresu.
