Antropocentrisms apgalvo, ka cilvēks ir Visuma centrs un visu pasaulē notiekošo notikumu mērķis. Mēs tiecamies vērtēt dominanci uz planētas caur rīku, valodas un kultūras prizmu, kā arī spēju mainīt apkārtni. Tomēr šāda pieeja akcentē tikai mūsu stiprās puses, ignorējot mūsu trūkumus!
Kuri dzīvnieki varētu ieņemt vadošās pozīcijas, ja cilvēce izzustu?
Baktērijas mūs krietni pārsniedz pēc skaita, tās apdzīvo lielāko daļu planētas teritoriju un, visticamāk, paliks šeit vēl ilgi pēc mūsu aiziešanas. 99,9 % Zemes dzīvības vēstures planēta veiksmīgi pastāvēja bez cilvēka intelekta, un, ja mēs izzustu, nav pamata domāt, ka kāds obligāti ieņems mūsu vietu.
Astoņkāji un delfīni izceļas ar augstu intelektu, taču dzīve ūdenī izslēdz uguns un elektrības izmantošanu, kas padara neiespējamu metālu pārstrādi un mašīnu izgatavošanu. Lai evolucionētu un pielāgotos dzīvei uz sauszemes, tiem būtu nepieciešami aptuveni 100 miljoni gadu.
No otras puses, primātiem būtu krietni vieglāk apgūt vidi, ko mēs atstājām. Babuīni, kuri jau dzīvo blakus cilvēkiem Dienvidāfrikā, ir sabiedriski un viņu intelekts ir salīdzināms ar šimpanzēm.
Tūlīt pēc cilvēces izzušanas tie varētu pārņemt mūsu apmetnes un izmantot atstātos pārtikas krājumus un mājlopus. Tas, visticamāk, novestu pie straujas to skaita palielināšanās.
Kad pārtikas krājumi izsīks, tie joprojām varēs slēpties mūsu ēkās un, iespējams, sāks izmantot dažus metāla rīkus un nažus, ko mēs atstājām. Tas varētu dot tiem būtisku priekšrocību, kas ļautu pārspēt citus primātus un plēsējus.
Tomēr visas mūsu sarežģītās mašīnas būtu sarūsējušas ilgi pirms tam, kad babuīni iemācītos tās izmantot un remontēt. Taču zinātnieki neizslēdz, ka pēc tūkstošiem gadu šie primāti varētu sasniegt savu tehnoloģisko progresu.
