Ne visas kaķes murrā. Dažas izrāda pieķeršanos un mieru citādi. Kaķi rada šo skaņu, ritmiski kustot rīkles muskuļus un balss saišu apvidu. Radītās vibrācijas veido maigu skaņu, ko mēs saistām ar apmierinājuma sajūtu.
Kaķēni sāk murrāt dažas dienas pēc piedzimšanas un turpina to darīt barošanas laikā, signalizējot mātei, ka jūtas droši un apmierināti. Murrāšana kaķim var būt veids, kā pašam sevi nomierināt: tā palīdz regulēt elpošanu un pat pazemina asinsspiedienu — gan dzīvniekam, gan cilvēkam.
Tāpat kā cilvēkiem, kaķiem ir dažādas balss uzvedības. Dažas bieži miauc, citas gandrīz nerunā. Kaķe, kas nemurrā, var būt vienkārši klusa pēc dabas.
Dažkārt murrāšana ir tik klusa, ka to var pamanīt tikai pieskaroties mīluļa rīklei vai pieliekot ausi pie tā ķermeņa. Dažas kaķes «taupa» murrāšanu īpašiem brīžiem — piemēram, ēšanas laikā vai pirms gulētiešanas.
Ja kaķe nemurrā, bet pieglaužas, seko saimniekam, berzējas pret kājām vai ar ķepām mīca segu, tas nozīmē, ka tā tomēr jūtas droša un pieķērusies. Murrāšana ir tikai viens no mīlestības izrādīšanas veidiem. Atbrīvota poza, lēna mirkšķināšana vai klusa sēdēšana blakus arī var liecināt par apmierinātu mīluli.
Ja kaķe agrāk murrāja, bet pēkšņi pārstāja, tas var liecināt par stresu, sāpēm vai slimību. Saslimušam dzīvniekam bieži mainās apetīte, miega režīms vai kopšanas ieradumi.
Slimības, kas skar rīkli, balss saites vai elpošanas sistēmu, nereti traucē murrāšanu. Šādos gadījumos jāgriežas pie veterinārārsta, lai izslēgtu fiziskas problēmas. Izbiedēta vai uztraukusies kaķe arī pārtrauc murrāt. Tā var klusēt līdz brīdim, kad atkal jutīsies droši.
