Somas zīdītāji un placentārie zīdītāji ir dažādi evolūcijas atzari, nevis savstarpēji priekšteči.
Cilvēks, tāpat kā lielākā daļa zīdītāju, pieder pie placentārajiem zīdītājiem. Mums ir labi attīstīta placenta, kas nodrošina augli ar visu nepieciešamo un izvada tā vielmaiņas atkritumus. Tāpēc placentāro zīdītāju mazuļi piedzimst relatīvi attīstītāki.
Somas zīdītāji savukārt neizveido pilnvērtīgu placentu, tāpēc viņi faktiski dzemdē priekšlaikus dzimušus mazuļus, kurus pēc tam turpina iznēsāt un aprūpēt somā.
Somas zīdītāji nav placentāro priekšteči, bet gan — var teikt — paralēls atzars. Apmēram pirms 90 miljoniem gadu zīdītāji, kas dzemdē dzīvus mazuļus, sadalījās divās grupās: somas zīdītājos un īstajos zīdītājos (eutērijos), pie kuriem pieder arī placentārie zīdītāji.
Tālākā abu grupu evolūcija gāja pa atšķirīgām ceļām. Placentārie zīdītāji izrādījās labāk pielāgojušies un gandrīz visur izspieda savus konkurentus, izņemot izolētus kontinentus, piemēram, Austrāliju un Dienvidameriku.
Apmēram pirms 3–4 miljoniem gadu izveidojās Panamas šaurs, un placentārie zīdītāji, iekarojuši Dienvidameriku, izspieda gandrīz visus vietējos somas zīdītājus. Tikai dažas sugas, piemēram, oposumi, spēja izturēt konkurenci. Tādējādi vienīgā vieta, kur somas zīdītāji saglabāja dominanci, kļuva Austrālija.
