Sikspārņi izmanto eholokāciju pārvietošanai un laupījuma atrašanai, uztverot atstarotās ultraskaņas viļņus. Tomēr dažkārt tie ietriecas sienās. Kāds ir šīs parādības iemesls?
Sikspārņi spēj atrast savu laupījumu, piemēram, odus un citus mazus kukaiņus, pateicoties akustiskajiem viļņiem. Eholokācija ļauj šiem radījumiem noteikt gan mazu, gan lielu objektu atrašanās vietu, kā arī to formu un izmērus. Sikspārņu smadzenes analizē uztverto skaņu frekvenci, viļņa garumu un skaļumu un var dažu sekunžu daļās «noteikt» objekta atrašanās vietu.
Tomēr dažkārt sikspārņi ietriecas sienās, pat ja tās iepriekš ir atklājuši, izmantojot eholokāciju. Kāpēc tas notiek? Iemesls ir tajā, ka šāda uzvedība saistīta ar kļūdām akustiskajā uztverē, nevis pašu eholokācijas sistēmas ierobežojumiem.
Pētījumi parādīja, ka sikspārņi ietriecas garās sienās, kurām ir daudz poru, kuras rada vāju atbalss. Dzīvnieka izstarotā ultraskaņa tiek absorbēta sienās un neatstarojas atpakaļ, radot maldīgu iespaidu par šķēršļa neesamību. Sikspārņu uzvedība norāda, ka tie nepareizi interpretē eholokācijas ceļā saņemto signālu.
Pētniekuprāt, sikspārņu sadursmju ar sienām iemesls ir neparasta lielā objekta un no tā nākošās vājās atbalss kombinācija. Tas traucē sikspārņu sensoru uztveri un liek tiem ignorēt šķērsli, līdzīgi kā cilvēki ietriecas caurspīdīgos šķēršļos.
