Dumpis par Covid-19 izplatību: "Nav jādodas ciemos, nav jāpulcējas veikalos"

"Cilvēku darbības spēj ierobežot vīrusa izplatību, bet, atslābstot noteiktajiem ierobežojumiem, vīruss strauji izplatās. Īpaši tas ir redzams rudenī, kad bērni atgriezās skolās un daudz vairāk cilvēku atsāka darbu klātienē," sacīja Dumpis.

Infektologs skaidroja, ka iepriekš septembrī un oktobrī ieviestie ierobežojumi, kas bija minimāli, nav devuši vajadzīgo rezultātu - iedzīvotāju kustīgums nav mazinājies, cilvēki turpināja strādāt klātienē, tikties ar plašu cilvēku loku.

"Jo mazāk nevajadzīgi tiksimies ar citiem cilvēkiem, jo ātrāk mazināsies Covid-19 izplatība. Tāpēc pēc iespējas vairāk jāstrādā attālināti, nav jādodas ciemos, nav jāpulcējas veikalos," skaidroja Dumpis.

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, iepazīstinot ar LU un mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) pētījumu par iedzīvotāju uzvedības analīzi, sacīja, ka iedzīvotāju aktivitāte septembrī-oktobrī ļoti būtiski atšķīrās no aktivitātes martā-maijā.

"Vērtējot mobilā tīkla datus, redzams, ka ekonomiskā aktivitāte un iedzīvotāju mobilitāte starp novadiem, salīdzinot ar pavasari, ir būtiski pieaugusi. Pētījumā secināts, ka, pieaugot aktivitātei, aptuveni pēc mēneša būtiski pieaug arī inficēšanās ar Covid-19. Savukārt, samazinoties aktivitāte, aptuveni pēc trim nedēļām samazinās arī inficēšanās gadījumu skaits," skaidroja Bērziņš.

Viņš informēja, ka ļoti būtisks aktivitātes pieaugums Rīgā tika novērots augusta beigās un septembra sākumā, bet neliels aktivitātes samazinājums novērots tikai pašās oktobra beigās. Līdzīga tendence novērota arī lielajās pilsētās. Savukārt novados aktivitāte strauji pieauga vasaras sākumā un turpināja augt visu vasaru.

"Patlaban pēc mobilā tīkla datiem redzam, ka turpinās aktīva cilvēku pārvietošanās - cilvēki strādā attālināti, bet reizi vai divas nedēļā brauc uz Rīgu. Salīdzinot šos datus ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem par Covid-19 izplatību, redzam, ka vietās ar lielu aktivitāti un lielu cilvēku blīvumu arī inficēšanās rādītāji ir visaugstākie," stāstīja Bērziņš.

Pētījums parādījis, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vairs neievēro piesardzību, un to aktivitāte šoruden ir atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms Covid-19 krīzes, negatīvi ietekmējot epidemioloģisko situāciju valstī. Ja pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas pavasarī iedzīvotāju aktivitāte no pilsētu un darba centriem strauji pārvietojās uz dzīvojamiem rajoniem un ārpus pilsētām, tad aktuālie dati par rudeni liecina, ka iedzīvotāju aktivitāte ekonomiskajos centros ir atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms Covid-19 krīzes.

Bērziņš informēja, ka atbilstoši veiktajai analīzei Latviju ir iespējams sadalīt divās daļās - apdzīvotās vietas, kas bija aktīvas ārkārtējās situācijas laikā, un vietas, kurās lielākā aktivitāte vērojama pirms un pēc ārkārtējās situācijas. Piemēram, salīdzinot situāciju Rīgā šā gada 24.martā (otrdiena), kad Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija, ar situāciju 27.septembrī (otrdiena), secināts, ka ir nozīmīgas iedzīvotāju aktivitātes izmaiņas, proti, būtiski pieaugusi aktivitāte triju tipa objektos - izglītības un zinātnes iestādēs, mazumtirdzniecības vietās un ārstniecības iestādēs.

"Analizējot mobilā tīkla notikumu statistikas datus par Rīgas lielākajiem tirdzniecības centriem, var redzēt, ka iedzīvotāju aktivitāte tirdzniecības centros "Alfa", "Spice" un "Akropole" šoruden ir gandrīz sasniegusi pagājušā gada līmeni attiecīgajā laika periodā, kas diemžēl sekmē slimības izplatīšanos un palielina risku saslimt ar Covid-19 teju ikvienam. Izņēmums ir "Origo" un "Galerija Centrs", kuros aktivitāte salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir kritusies, bet joprojām ir salīdzinoši augsta, acīmredzot, tūristu trūkuma dēļ," stāstīja Bērziņš.

"Šie pētījuma rezultāti parāda, ka daudzi Latvijā turpina dzīvot tāpat kā vasarā, kad vīrusa epidēmiskā izplatība bija niecīga. Vīrusu varēs ierobežot tikai tad, kad lielākā daļa cilvēku Latvijā ievēros sociālās un fiziskās distancēšanās principus," piebilda Dumpis.

LU un LMT pētījumā analizēta LMT mobilā tīkla notikumu un SPKC epidemioloģiskā statistika, lai noteiktu sakarību starp iedzīvotāju aktivitāti un epidemioloģisko situāciju Latvijā kopumā, kā arī katrā novadā. Tika vērtēta dažādu nacionālu un lokālu ierobežojumu ietekme uz Covid-19 saslimstības ierobežošanu. Pētījumā izstrādāta arī pieeja automatizētai reāllaika datu apstrādei, kas ļauj veikt apsteidzošas darbības un atbildīgajām institūcijām savlaicīgi īstenot nepieciešamos pasākumus Covid-19 ierobežošanai.

LU un LMT izstrādātā pieeja atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) prasībām, bet vienlaikus ļauj precīzi novērtēt iedzīvotāju uzvedību, piemēram, konkrētas aktivitātes vietas, kustību un laiku. Pētījums analizē lielos datus - LMT mobilā tīkla notikumu statistiku laika periodā no 2019.gada oktobra līdz 2020.gada novembrim, kā arī nodrošina salīdzinājumus par laika periodu no 2016.gada līdz šodienai. Kopējais analizēto tīklu notikumu apmērs ir gandrīz 360 miljonu šā gada septembrī un oktobrī un 2,24 miljardi pēdējā gada laikā.