Arī Covid-19 slimnieku kontaktpersonas karantīnā varēs pavadīt tikai 10 dienas

Veselības ministrija (VM) norāda, ka, izvērtējot pieejamos datus un saslimstības rādītājus Latvijā, kā arī izsverot riskus Covid-19 izplatībai un ietekmei uz darba tirgu, var uzskatīt, ka Covid-19 izplatības risks, samazinot mājas karantīnas laiku no 14 uz desmit dienām kontaktpersonām, kas mājas karantīnas desmitajā dienā veikušas testu un tā rezultāts ir negatīvs, ir pieņemams attiecībā pret sloga mazināšanu darba tirgum.

Vienlaikus tiek noteikts, ka pašizolācijas prasības nav jāievēro onkoloģiskos pacientus pavadošajām personām, atgriežoties no procedūrām Baltijas valstu onkoloģiskajās klīnikās, kā arī Baltijas valstu transplantācijas centru pārstāvjiem, dodoties pēc donoru orgāniem.

Tāpat tiek noteikts, ka pašizolācijas prasības nav jāievēro personai, kas pavada medicīnas tūrisma pacientus, ja to ir saskaņojusi Veselības inspekcija un personai ir negatīvs veiktais Covid-19 tests.

Papildus tiek viennozīmīgi noteikts, ka laboratoriskā izmeklēšana Covid-19 infekcijas diagnostikai ir obligāta visiem pacientiem, kas saņem medicīnas tūrisma pakalpojumus.

VM skaidro, ka, lai transplantācijas operācija būtu veiksmīga, atbilstoši praksei donora orgāni ir derīgi tikai strikti noteiktu laiku, piemēram, sirds gadījumā šis laika periods ir līdz trīs stundām. Līdz ar to apmaiņa jāveic ļoti operatīvi.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams noteikt atbilstošus atvieglojumus, nodrošinot iespēju Eiropas Savienības (ES) valstu transplantācijas centru speciālistiem iespēju operatīvi ierasties Latvijas slimnīcās klātienē.

Gadījumos, ja kādā no Latvijas slimnīcām tiek konstatēts kāds orgānu donors, kurš netiek izmantots pašu recipientiem, orgāni tiek piedāvāti kādam no ES transplantācijas centriem. Tādos gadījumos ir nepieciešama operatīva rīcība, norāda ministrijā. Respektīvi - no attiecīgās ES valsts transplantācijas centra speciālisti pēc operatīvas savstarpējas informācijas apmaiņas dodas uz attiecīgo Latvijas slimnīcu, lai sagatavotu attiecīgo transplantāta materiālu un to transportētu uz mērķa valsti.

Apzinoties to, ka, ievērojot visus piesardzības pasākumus, ko veic jebkura transplantācijas materiāla sagatavošanas procesā, Covid-19 izplatības riski ir minimāli un tos atsver transplantācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi, ir jāveic precizējumi esošajā kārtībā, lai nodrošinātu iespēju ES valstu speciālistiem ierasties Latvijā ievērojot valstī visus epidemioloģiskās drošības noteikumus, skaidro VM.

Kā parāda līdzšinējā pieredze, ja medicīnas tūrisma pakalpojums tiek sniegts bērniem, ir jāparedz iespēja, ka bērnu pavada persona, kas nodrošina bērna aprūpi, atrodoties Latvijas teritorijā. Tāpat ir gadījumi, kad arī pieaugušām personām ir nepieciešama pavadošās personas klātbūtne, piemēram, ja pakalpojums tiek sniegts, izmantojot narkozi, pacientam ir nepieciešama pavadošās personas palīdzība pēc pakalpojuma saņemšanas nokļūt uzturēšanās vietā.

Tādēļ tiek paredzēti izņēmumi pavadošajām personām ieceļošanai Latvijā no trešajām valstīm, kā arī pašizolācijas ievērošanai, tai skaitā ierodoties no ES valstīm ar augstu Covid-19 izplatību, lai pavadošā persona pacientu varētu pavadīt uz un no veselības aprūpes iestādes.

Tomēr, lai dotu iespēju atvieglojumiem pašizolācijai, ministrijas ieskatā, Veselības inspekcijai ir jābūt informētai par šīm personām, lai nepieciešamības gadījumā varētu organizēt kontroles pasākumus par pretepidēmijas pasākumu ievērošanu no šo personu puses un būtu lietas kursā par tendencēm ieceļošanas un pašizolācijas atvieglojumu izmantošanā, lai nepieciešamības gadījumā veiktu korekcijas regulējumā.

Tāpat ministrijai ir svarīgi, lai tiktu nodrošināts pavadošās personas veselības monitorings un persona veiktu laboratorisko diagnostiku uz Covid-19 tāpat kā pārējās personas, kas izmanto ceļošanas un pašizolācijas atvieglojumus. Tāpat ir jāņem vērā, ka pavadošā persona pašizolācijas atvieglojumus var izmantot tikai pacientu pavadot uz un no ārstniecības iestādi medicīnas tūrisma saņemšanas laikā, bet pārējā laikā personai ir jāuzturas uzturēšanās vietā, un viņa nevar apmeklēt sabiedriskas vietas.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrs kopš 9.jūlija pārtrauca nodrošināt dobuma staru terapijas procedūras Latvijā. Līdz ar to tika panākta vienošanās ar Lietuvas klīnikām Viļņā un Šauļos un Igaunijas klīniku Tartu par minētā pakalpojuma nodrošināšu Latvijas pilsoņiem.

Tā kā pacientes saņem dobuma staru terapijas procedūras, izmantojot vispārējo anestēziju, klīnikas pieprasa pacientēm ierasties kopā ar pavadošajām personām, kas nodrošinātu pacientu nokļūšanu mājās. Pašreiz pakalpojumu saņem vidēji 20 pacientes mēnesī, informē VM.

Līdzīga situācija arī varētu būt citiem pacientiem, kas saņem veselības aprūpes pakalpojumus citās Baltijas valstīs ar ārsta norīkojumu. Tādēļ, lai nodrošinātu iespēju pavadošajai personai šķērsot Latvijas robežu un pēc atgriešanās Latvijā doties uz darbu, tiek veikti normatīvo aktu grozījumi.

Tie paredz, ka šīs personas, tāpat kā pacienti, kas šķērsojuši Latvijas sauszemes robežu pēc uzturēšanās Igaunijā vai Lietuvā, atgriežoties Latvijā, var doties uz darbu, bet nedrīkst pakļaut citas personas inficēšanās riskam un neveido tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem, ja no tiem var izvairīties. Tas nozīmē, ka šīs personas neuzņem viesus, nedodas privātās vizītēs un tādas neorganizē, neapmeklē sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur uzturas daudz cilvēku.

Šobrīd Ministru kabineta noteikumi nosaka to, ka, ja persona, kas Latvijā ieceļojusi no valsts, attiecībā pret kuru ir jāievēro īpaši piesardzības vai drošības pasākumi, ārstēšanas pakalpojumu veselības tūrisma ietvaros saņemšanai veic testu Covid-19 infekcijas diagnostikai ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc iebraukšanas Latvijas republikas teritorijā.

Kā skaidro VM, šo normu ārstniecības iestādes traktē dažādi, proti daļa ārstniecības iestāžu uzskata, ka, ja persona Latvijā uzturas medicīnas tūrisma pakalpojuma saņemšanai mazāk kā 24 stundas, tad laboratoriskā izmeklēšana Covid-19 infekcijas diagnostikai nav jāveic. Šāda situācija rada risku, ka ārstniecības iestāde, sniedzot pakalpojumu personai, kas ieradusies no valsts ar augstu Covid-19 izplatību, pakļauj inficēšanās riskam iestādes darbiniekus un apmeklētājus.

Ja persona netiek izmeklēta, netiek apzināts infekcijas izplatības avots, kā arī netiek savlaicīgi ieviesti pretepidēmijas pasākumi. Lai novērstu šādas riska situācijas, tiek precizēti Ministru kabineta noteikumi, viennozīmīgi pasakot, ka laboratoriskā izmeklēšana Covid-19 infekcijas diagnostikai ir obligāta visiem pacientiem, kas saņem medicīnas tūrisma pakalpojumus un ir ieradušies no valstīm, attiecībā pret kurām ir jāievēro īpašie piesardzības un drošības pasākumi.