Zviedrijā opozīcija aicina veidot komisiju koronavīrusa krīzes izmeklēšanai

Konservatīvā Moderātu partija un populistiskā partija Zviedrijas demokrāti paziņoja, ka vēlas komisijas izveidi vēl pirms vasaras.

Zviedrijas premjerministrs sociāldemokrāts Stēfans Levēns ir vairākkārt paudis atbalstu šādas komisijas izveidei, taču viņš tādu izveidos tikai pēc pandēmijas beigām.

Zviedrijas salīdzinoši maigajai pieejai koronavīrusa krīzei bijis plašs politiskais atbalsts, taču vairums partiju ir vienisprātis par nepieciešamību izskatīt valdības krīzes vadības spējas.

Komisija, visticamāk, izskatīs arī valsts ekonomisko atbildi uz krīzi, kā arī lēno testēšanu pandēmijas sākumā.

Lai arī valdība palielinājusi testēšanas jaudas līdz 100 000 testu nedēļā, birokrātisku šķēršļu dēļ vēl pavisam nesen testi tika veikti tikai 30 000 cilvēku nedēļā.

Ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits Zviedrijā piektdien pieaudzis līdz 4350, bet ar koronavīrusu inficējušies aptuveni 35 000 cilvēku.

Zviedriju līdzīgi kā daudzas citas valstis visā pasaulē skāris jaunais koronavīruss, taču atšķirībā no citām Ziemeļvalstīm un pārējās Eiropas, Zviedrija nav īstenojusi ārkārtējus pārvietošanās ierobežojumus.

Tā vietā Stokholma aicinājusi pilsoņus uzņemties atbildību un ievērot sociālās distancēšanās vadlīnijas. Tiesa, ieviesti arī daži ierobežojumi, piemēram, aizliegts pulcēties vienkopus vairāk nekā 50 personām un apmeklēt veco ļaužu aprūpes namus.

Taču bērni līdz 16 gadu vecumam turpina doties uz skolu, kafejnīcas, bāri un restorāni ir atvērti un uzņēmumi turpina darbu.

Zviedrijas reakcija uz pandēmiju ir izpelnījusies kritiku, taču Pasaules Veselības organizācija (PVO) to arī izvirzījusi par iespējamo nākotnes modeli.

Šķiet, ka Zviedrijas stratēģija palīdzējusi mazināt kaitējumu, kuru pandēmija nodarījusi tautsaimniecībai, un Zviedrijas ekonomikas izaugsmes temps pirmajā gada ceturksnī piedzīvojis daudz mazāku kritumu nekā kaimiņos esošajā Dānijā un Norvēģijā.