EM: Eksporta izaugsme būs atkarīga no pieprasījuma ES tirgū un apstrādes rūpniecības attīstības 0

Bizness
LETA
EM: Eksporta izaugsme būs atkarīga no pieprasījuma ES tirgū un apstrādes rūpniecības attīstības

Eksporta izaugsme nākamajos mēnešos galvenokārt būs atkarīga no ārējā pieprasījuma dinamikas Eiropas Savienības (ES) tirgū un apstrādes rūpniecības attīstības, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministrijā norāda, ka pēdējo trīs mēnešu dinamika liecina par noturīgāku un plašāku eksporta izaugsmi. Vienlaikus saglabājas paaugstināti lejupvērstie riski - spriedze Tuvajos Austrumos nav mazinājusies, un naftas cena vairākus mēnešus saglabājusies virs 100 ASV dolāriem jeb aptuveni 89 eiro par barelu, uzturot augstas ražošanas izmaksas un nenoteiktību ārējā vidē.

Latvijas eksports pārsvarā ir orientēts uz ES tirgu, tāpēc konflikta tiešā ietekme ir ierobežota. Tomēr straujāks importa pieaugums liecina, ka augstās enerģijas cenas arvien vairāk atspoguļojas ārējās tirdzniecības bilancē, min EM.

Ministrijā atzīmē, ka preču eksporta izaugsme augustā turpinājās, vērtībai faktiskajās cenās salīdzinājumā ar 2025. gada augustu pieaugot par 10,9%. Tādējādi divciparu pieaugums saglabājies trešo mēnesi pēc kārtas. To galvenokārt veicināja eksporta kāpums uz ES valstīm, kas liecina par pakāpenisku ārējā pieprasījuma nostiprināšanos ES tirgū.

Eksporta vērtība uz ES valstīm augustā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi pieauga par 11,6%. To veicināja transportlīdzekļu un farmācijas produktu eksporta pieaugums uz Lietuvu, minerālo produktu un koksnes eksporta kāpums uz Somiju, minerālo produktu un organisko ķīmisko savienojumu eksporta pieaugums uz Nīderlandi, koksnes eksporta kāpums uz Igauniju un minerālo produktu eksporta pieaugums uz Poliju.

Eksporta vērtība uz NVS valstīm augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu pieauga par 10,9%. To galvenokārt noteica farmācijas produktu eksporta vērtības pieaugums uz Krieviju par 4,5 miljoniem eiro.

Savukārt eksporta vērtība uz valstīm ārpus ES un NVS pieauga par 8,7%. To būtiski ietekmēja graudaugu eksporta kāpums uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Keniju, kā arī minerālo produktu eksporta pieaugums uz Senegālu un dzelzs un tērauda eksporta vērtības kāpums uz Turciju. Vienlaikus augustā samazinājās koksnes eksports uz Lielbritāniju.

Preču importa vērtība augustā salīdzinājumā ar 2025. gada augustu pieauga par 16,2%. Palielinājās imports no ES valstīm un valstīm ārpus ES un NVS, savukārt imports no NVS valstīm turpināja samazināties, sarūkot par 33%.

EM norāda, ka būtisku daļu no importa vērtības pieauguma augustā veidoja minerālo produktu imports. Strauji palielinājās arī elektroierīču un iekārtu, transportlīdzekļu, kā arī plastmasu un to izstrādājumu imports.

Gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas preču eksports faktiskajās cenās pieauga par 7,9%. Straujāk palielinājās minerālo produktu, mehānismu un ierīču, kā arī pārtikas rūpniecības ražojumu eksports.

Savukārt imports šajā periodā pieauga par 9,2%, ko lielākoties noteica minerālo produktu, mehānismu un ierīču importa vērtības kāpums.

Jau ziņots, ka Latvija šogad astoņos mēnešos eksportēja preces 14,011 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 7,9% jeb 1,028 miljardiem eiro vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 16,765 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 9,2% jeb 1,412 miljardiem eiro.

https://infogram.com/latvijas-areja-tirdznieciba-1hmr6glwmn8o4nl

Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
BB.LV redakcija
0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL