Izveidota «airBaltic» nenodrošināto kreditoru komiteja 0 622

Komitejā iecelti pieci nenodrošinātie kreditori, tostarp lidmašīnu ražotājs "Airbus Canada Limited Partnership", lidmašīnu līzinga kompānijas "Jackson Square Aviation Ireland" un "AVAP Leasing (Europe)", kā arī Tallinas un Lietuvas lidostas.

Komiteja turpmāk pārstāvēs nenodrošināto kreditoru intereses "airBaltic" restrukturizācijas procesā.

Pirmā kreditoru sapulce notiks 22. oktobrī plkst. 16.30 pēc Latvijas laika. Sapulce notiks attālināti platformā "Zoom".

Kreditoru sapulces paziņojumā teikts, ka "Chapter 11" lietas ierosināšana automātiski aptur lielāko daļu parādu piedziņas darbību. Kreditori, kas pārkāpj šo aizliegumu, var tikt saukti pie atbildības par faktiski nodarītajiem zaudējumiem, soda zaudējumiem un juridiskajiem izdevumiem.

Vienlaikus patlaban kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņš nav noteikts. Ja šāds termiņš tiks noteikts, tiesa nosūtīs atsevišķu paziņojumu.

Paziņojumā skaidrots, ka "Chapter 11" ļauj parādniekam reorganizēt darbību vai likvidēt uzņēmumu atbilstoši plānam. Plāns nestājas spēkā, kamēr to nav apstiprinājusi tiesa.

Kreditori var saņemt plāna projektu un skaidrojošu informāciju par plānu, kā arī viņiem var tikt dota iespēja balsot par plānu. Tāpat kreditori saņems paziņojumu par plāna apstiprināšanas sēdes datumu un varēs izteikt iebildumus un piedalīties tiesas sēdē.

Paziņojumā arī teikts, ka restrukturizācijas plāna apstiprināšana var novest pie saistību dzēšanas pilnībā vai daļēji. Tas nozīmē, ka pēc plāna apstiprināšanas kreditori vairs nevar pieprasīt šo saistību izpildi, izņemot gadījumus, kas paredzēti apstiprinātajā plānā.

Iepriekš ziņots, ka "airBaltic" pieteikumā tiesā iesniegusi sarakstu ar kreditoriem, kuriem ir 30 lielākās nenodrošinātās prasības.

Tostarp saistības pret dzinēju ražotāju "Pratt & Whitney" veido 66,518 miljonus ASV dolāru, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" - 42,432 miljonus ASV dolāru, kas attiecināma uz "airBaltic" pienākumu Eiropas Savienības (ES) Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) nodot emisijas kvotas par 2025. gadā radītajām oglekļa dioksīda (CO2) emisijām.

Saistības pret Latvijas valsti (Satiksmes ministrija) veido 20,067 miljonus ASV dolāru, Valsts ieņēmumu dienestu (VID) - 15,428 miljonus ASV dolāru, Rīgas lidostu - 9,071 miljonu ASV dolāru, Eiropas gaisa satiksmes drošības un pārvaldības organizāciju "Eurocontrol" - 5,589 miljonus ASV dolāru, Nīderlandē reģistrētu enerģētikas uzņēmumu "Shell Energy Europe" - 5,439 miljonus ASV dolāru, Īrijā reģistrētu lidmašīnu iznomātāju "Macquarie Aircraft Leasing Services" - 4,671 miljonu ASV dolāru, Īrijā reģistrētu trasta un finanšu pakalpojumu sniedzēju "Wilmington Trust SP Services" - 3,359 miljonus ASV dolāru, bet "AirBus" grupas uzņēmumu "Airbus Flight Hour Services" - 3,282 miljonus ASV dolāru.

LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" sākusi finanšu saistību restrukturizāciju atbilstoši ASV tiesību aktos noteiktajai "Chapter 11" procedūrai.

Kopumā "airBaltic" ir saņēmusi saistošu finansētāju apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu finansējumu (DIP) uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai "Chapter 11" procesa laikā. Patlaban "airBaltic" ir saņēmusi pirmo finansējuma daļu 140 miljonu eiro apmērā, no kuras 78,925 miljonus eiro izmantos, lai izpirktu astoņas lidmašīnas un septiņus dzinējus.

Finansējuma piesaisti organizējis SVP, un to apņēmušies nodrošināt "Barclays", "Hayfin Capital Management", "Morgan Stanley", "Oaktree Capital Management" un "Strategic Value Partners". Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā arī būs papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.

Tādējādi līdzšinējais plāns piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi no obligāciju turētājiem netiks īstenots. Vienlaikus obligacionāru grupa "Ad Hoc Group" tiesā iesniegusi iebildumus pret DIP finansējuma nosacījumiem un iespējamo ietekmi uz obligāciju turētāju nodrošinājumu.

"Chapter 11" režīms pasargā "airBaltic" no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.

Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar "airBaltic" kā līdz šim.

Izejot no šī procesa, gala rezultāts būs tā dēvētais reorganizācijas plāns, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.

Tāpat ziņots, ka "airBaltic" obligāciju turētāji augustā atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.

Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.