Valsts kontrole saskata vismaz 190 miljonu eiro potenciālu valsts budžeta papildināšanai, palielinot ieņēmumus un samazinot izdevumus, liecina Valsts kontroles trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem prezentētie priekšlikumi.
Valsts kontroles apkopotie un vēl neieviestie ieteikumi paredz iespējas gan palielināt valsts budžeta ieņēmumus, gan efektivizēt publiskā sektora izdevumus. Revidenti aplēsuši, ka kvantificēto priekšlikumu rezultātā iespējams panākt aptuveni 193 miljonu eiro ieņēmumu pieaugumu, aptuveni 18 miljonu eiro izmaksu samazinājumu, kā arī atbrīvot ap 900 000 eiro fiskālajā telpā.
Lielākais identificētais potenciālais ieguvums saistīts ar AS "Latvijas valsts meži" brīvajiem finanšu līdzekļiem. Valsts kontrole rosina tos novirzīt valsts budžetā papildu dividenžu veidā, kas varētu dot vismaz 135 miljonus eiro. Tāpat revidenti aicina nodrošināt pilnīgu informāciju par "Altum" Covid-19 programmu līdzekļu izlietojumu un budžetā ieskaitīt atmaksāto valsts finansējumu, kas varētu nodrošināt vēl vismaz 50 miljonus eiro.
Starp būtiskākajiem priekšlikumiem minēta arī nodokļu atvieglojumu efektivitātes izvērtēšana. Valsts kontrole norāda, ka Latvijā ir vairāk nekā 200 dažādu nodokļu atvieglojumu, kuru dēļ negūtie budžeta ieņēmumi sasniedz vismaz 2,5 miljardus eiro gadā. Vienlaikus revidenti uzsver, ka šī summa nav automātiski atgūstama, bet apliecina nepieciešamību pārskatīt atvieglojumu lietderību.
Iestāde arī rosina pārskatīt darba atļauju izsniegšanas nosacījumus ārvalstu darbaspēkam, kas pēc Valsts kontroles aplēsēm ļautu papildus iekasēt ap 5 miljoniem eiro darbaspēka nodokļos.
Izdevumu samazināšanas jomā Valsts kontrole aicina sašaurināt atlaišanas un atvaļināšanas pabalstu saņēmēju loku amatpersonām, kurām pēc dienesta beigām tiek nodrošināta izdienas pensija. Šādas izmaiņas varētu ietaupīt vismaz desmit miljonus eiro. Tāpat rosināts diskutēt par automātiski izmaksāto reprezentācijas izdevumu kompensāciju pamatotību, kas ļautu ietaupīt ap 350 000 eiro gadā.
Priekšlikumu vidū ir arī pieaugušo izglītības funkciju pārklāšanās novēršana starp Nodarbinātības valsts aģentūru un Valsts izglītības attīstības aģentūru, kas varētu samazināt izmaksas par vismaz trim miljoniem eiro. Savukārt sociālās aprūpes jomā ierosināta valsts sociālās aprūpes centru administratīvo funkciju konsolidācija.
Enerģētikas sektorā Valsts kontrole aicina izvērtēt SIA "Rīgas BioEnerģija" pievienošanu AS "Rīgas siltums", kas pēc revidentu aplēsēm ļautu ietaupīt no 3,8 līdz 7,3 miljoniem eiro gadā. Tāpat ierosināts pilnveidot Rīgas siltumenerģijas tirgus mehānismu, lai efektīvāk izmantotu "Latvenergo" saražoto siltumu.
Valsts kontrole norāda, ka budžeta plānošanā arvien lielāka uzmanība jāpievērš uz rezultātiem balstītai pieejai, izvērtējot plānoto pasākumu ietekmi un izmaksu efektivitāti. Revidentu ieskatā publiskā finansējuma piešķiršana būtu ciešāk jāsaista ar pierādāmiem rezultātiem un skaidru finansējuma segumu.
Valsts kontrole kopsavilkumā secina, ka tās ieteikumi sniedz konkrētu pamatu valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai, izdevumu samazināšanai un efektīvākai publisko resursu izmantošanai.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru