Ekonomisti: Augstās degvielas cenas nosaka globālās tendences, un valsts iespējas tās mazināt ir ierobežotas 0 236

Ekonomists Kārlis Purgailis norāda, kamēr turpinās ASV un Irānas karš, lētas degvielas mazumtirdzniecībā nebūs.

Viņš skaidro, ka pēdējās nedēļās, konfliktam atkal saasinoties, "Brent" naftas cena atkal pakāpās virs 100 ASV dolāriem par barelu, lai gan šodienas cena ir zemāka, tas ir, ap 94 ASV dolāriem.

"Eiropas tirgū šobrīd lielākās bažas rada dīzeļdegvielas piedāvājuma apjoms, jo naftas pārstrādes rūpnīcas jēlnaftu no Saūda Arābijas nākamajā mēnesī nesaņemšot," pauž Purgailis, piebilstot, ka, raugoties vidējā termiņā, ja konflikts neeskalēsies tālāk, 2027. gadā naftas cenas pakāpeniski kritīsies. Kā norāda ekonomists, tiek prognozēts, ka "Brent" naftas cena vidēji būs ap 74 ASV dolāriem.

Viņš uzsver, ka pirmskrīzes līmenī cenas, visticamāk, tomēr neatgriezīsies. Turklāt jāņem vērā, ka samazinātā dīzeļdegvielas akcīze ir spēkā tikai līdz gada beigām.

Purgailis norāda, ka dīzeļdegvielai jauns rekords faktiski jau ir klāt - līdzšinējā augstākā nedēļas vidējā cena bija 2,12 eiro litrā šā gada aprīlī, bet šobrīd lielajos degvielas uzpildes staciju tīklos litrs maksā 2,03 līdz 2,16 eiro. Turklāt tas ir ar pagaidu akcīzes samazinājumu, bez kura cena būtu vēl par aptuveni 0,08 eiro augstāka. Benzīnam jauni rekordi vēl nav sasniegti, 95. markas rekords joprojām ir 2,104 eiro 2022. gada jūnijā, bet šobrīd cena ir 1,9 līdz 1,954 eiro. Tās pārspēšanai vajadzētu jaunu nopietnu eskalāciju ar "Brent" ilgstoši virs 120 ASV dolāriem. Aplēses liecina, ka katri papildu 10 ASV dolāri par barelu mazumtirdzniecībā nozīmē aptuveni 0,06 līdz 0,07 eiro litrā dārgāk.

Purgailis skaidro, ka dīzeļdegvielas sadārdzinājums caur loģistiku nonāk pārtikas un pakalpojumu cenās. Augustā transports, galvenokārt degviela, 3,2% gada inflācijai pievienoja 1,1 procentpunktu. Taču pasaules cenu valsts ietekmēt nevar. Esošais dīzeļdegvielas akcīzes samazinājums ir aizstāvams, jo pie cenām virs diviem eiro to, pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem, sedz papildu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi.

"Visjēgpilnākais valsts atbalsts būtu PVN samazinājums degvielai, taču tas būtu pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem. Šobrīd neredzu efektīvu veidu, kā valsts var cīnīties ar augstajām cenām, kuras izraisa ASV ģeopolitika," uzsver ekonomists.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka enerģijas cenu dinamika Latvijā atspoguļos globālos notikumus. Naftas cena kopš jūlija sākuma ir virzījusies augšup un pēdējās dienās uzturas virs 100 ASV dolāriem par barelu.

Viņš skaidro, ka cenu pieaugumu daļēji atbalsta ģeopolitiskie faktori, bet galvenais virzītājspēks ir ārkārtīgi saspringtais naftas produktu, īpaši dīzeļdegvielas, tirgus.

"Rekordaugstas dīzeļdegvielas pārstrādes maržas padara šo nodarbi ļoti ienesīgu, tādēļ rūpnīcas visā pasaulē cenšas iegādāties maksimāli daudz fiziskās naftas," norāda Gašpuitis, piebilstot, ka tas palielina pieprasījumu pēc naftas un veicina turpmāku cenu kāpumu.

Ekonomists skaidro, ka parasti augstas maržas stimulē ražošanu un mazina deficītu, taču šoreiz to ierobežo nepietiekamas brīvās pārstrādes jaudas. Ietekmi veido Krievijas pārstrādes un Persijas līča naftas produktu eksporta kritums. Vienlaikus Ķīna ir palielinājusi naftas importu un būtiski audzējusi naftas produktu eksportu, kas pārnes spriedzi no produktu uz naftas tirgu. Līdzīgu stratēģiju īsteno arī Indija.

Gašpuitis norāda, ka papildus ekonomiskajiem faktoriem pieaug arī ģeopolitiskā nozīme un šobrīd ir grūti saskatīt pazīmes par drīzu Irānas konflikta atrisināšanos.

"Var sagaidīt, ka situācija enerģijas tirgū, īpaši, ņemot vērā ziemas perioda tuvošanos, saglabāsies saspringta un risks jauniem cenu rekordiem ir augsts. Ir neiespējami prognozēt, kādā mērā tie īstenosies, tomēr iespējamo pasākumu iestrādes pie dažādiem scenārijiem sagatavot ir tālredzīgi," pauž ekonomists, piebilstot, ka primāri tas attiecas uz risinājumiem kritiski svarīgo dienestu un pakalpojumu darbības nodrošināšanai.

Ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka naftas cenu attīstību prognozēt ir ļoti sarežģīti, turklāt pašlaik nenoteiktību palielina arī naftas un naftas produktu cenu starpības svārstības.

Vienlaikus viņš min, ka augstāko punktu Eiropā dīzeļdegvielas cenas sasniedza 15. septembrī un kopš tā laika "Deutsche Borse" tās ir samazinājušās par 8%.

Strautiņa ieskatā Saeimai nevajadzētu atbalstīt degvielas akcīzes nodokļa samazināšanu. Viņš norāda, ka valsts budžeta deficīts jau patlaban drīzāk ir pārāk liels un, lai gan par to nevajadzētu celt paniku, fiskālajā politikā ir jābūt piesardzīgiem.

Tāpat Strautiņš uzsver, ka fiskāli neitrāla degvielas nodokļu samazināšana nav iespējama, jo degvielas importa izmaksu kāpums nozīmē mazākus patērētāju izdevumus citām precēm un attiecīgi arī mazākus nodokļu ieņēmumus no tām. Turklāt valsts pati ir liela degvielas pircēja, un lielāki PVN ieņēmumi degvielas cenu kāpuma dēļ šo ietekmi nekompensē.

Ekonomista ieskatā Latvijā patlaban nav pirktspējas krīzes. Viņš norāda, ka pat degvielas cena trīs eiro par litru attiecībā pret iedzīvotāju ienākumiem būtu zemāka nekā 2011.-2013. gadā. Strautiņa vērtējumā valstij būtu jāiejaucas situācijā, kad ir apdraudētas iedzīvotāju pamattiesības un pamatvajadzības.

Strautiņš arī uzskata, ka degvielas akcīzes nodokļa samazināšana sūtītu nepareizu signālu automašīnu pircējiem, mudinot izdarīt izvēles, kas nākotnē viņiem pašiem varētu izmaksāt dārgāk. Vienlaikus šāds solis kavētu klimata politikas mērķu sasniegšanu, kas savukārt varētu radīt papildu izmaksas valstij.

Ekonomikas ministrijā (EM) informēja, ka likmes samazinājuma degvielai no 21% uz 12% gadījumā pie pašreizējā cenu līmeņa degvielas uzpildes stacijās dīzeļdegvielas cena samazinātos par aptuveni 15,6 centiem litrā un benzīna cena par aptuveni 14,6 centiem litrā.

EM piebilst, ka šāds degvielas cenas samazinājums būtu iespējams, ja nodokļa samazinājums pilnā apmērā atspoguļotos mazumtirdzniecības cenās.