Lielāko daļu iedzīvotāju visvairāk satrauc komunālo pakalpojumu iespējamais sadārdzinājums 0 178

Augustā komunālo pakalpojumu, tostarp elektrības un apkures, cenu pieaugums satrauca 68% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par deviņiem procentpunktiem vairāk nekā martā. Savukārt bažas par pārtikas cenu kāpumu šajā laikā samazinājušās no 66% līdz 60%, bet par degvielas un transporta izmaksu sadārdzināšanos - no 65% līdz 61%.

Bankas galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka iedzīvotāju satraukuma maiņa diezgan precīzi atspoguļo arī to, kā pēdējos mēnešos mainījies cenu spiediens dažādās izdevumu kategorijās. Pārtikas cenas augustā bija zemākas gan salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, gan iepriekšējā gada augustu, un tas var būt viens no iemesliem, kāpēc pārtikas sadārdzinājums vairs nav iedzīvotāju lielākais satraukuma avots.

Tiesa, tas nenozīmē, ka pārtikas izmaksas kļuvušas mazsvarīgas, jo to iespējamais pieaugums joprojām satrauc sešus no desmit iedzīvotājiem. Savukārt mājokļa izmaksu dinamika ir pretēja, jo tieši šī izdevumu grupa šobrīd dod vienu no lielākajiem pienesumiem kopējā inflācijā. Tuvojoties apkures sezonai, faktiskajam cenu kāpumam pievienojas arī mājsaimniecību gaidas par izdevumiem nākamajos mēnešos. Purgailis uzsver, ka lielāka nenoteiktība par obligātajiem izdevumiem var veicināt piesardzīgāku patēriņu un atturīgāku rīcību attiecībā uz lielākiem pirkumiem, tādējādi bremzējot privātā patēriņa pieaugumu.

Viena no izteiktākajām pārmaiņām kopš pavasara vērojama arī attieksmē pret veselības aprūpes izmaksām. Martā zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu cenu kāpums satrauca 36% iedzīvotāju, bet augustā - jau 44%.

Īpaši izteikta šī tendence ir vecākajās vecuma grupās. Vecumā no 50 līdz 59 gadiem par veselības aprūpes izmaksu pieaugumu martā satraucās 38% iedzīvotāju, bet augustā - jau 53% aptaujāto. Vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem šis rādītājs pieaudzis no 50% līdz 61%. Turklāt augustā šajā vecuma grupā zāļu un veselības aprūpes cenu kāpums satrauc vairāk cilvēku nekā pārtikas (59%) vai degvielas un transporta izmaksu (56%) pieaugums.

Kopumā sabiedrībā bažas par īres vai kredīta maksājumu pieaugumu kopš marta praktiski nav mainījušās, un tās min aptuveni piektdaļa iedzīvotāju. Savukārt jauniešu vidū vērojama cita aina, jo martā īres vai kredīta maksājumu sadārdzināšanās satrauca 25% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem, bet augustā - jau 40%.

Mainījies arī jauniešu skatījums uz citām ikdienas izmaksām. Martā 18-29 gadu vecuma grupā vislielākās bažas radīja pārtikas cenu kāpums, ko minēja 69% aptaujāto, savukārt augustā priekšplānā izvirzījušies komunālie maksājumi, kuru sadārdzināšanās satrauc 66% jauniešu.

Aptaujas dati iezīmē atšķirīgu ainu Latvijas reģionos. Latgalē augustā visvairāk iedzīvotājus satrauc degvielas un transporta izmaksu pieaugums, ko min 74% aptaujāto, salīdzinot ar 66% martā. Rīgas reģionā tendence ir pretēja, jo transporta izmaksas satrauc 54% iedzīvotāju, kas ir par sešiem procentpunktiem mazāk nekā pavasarī. Vienlaikus Rīgā priekšplānā izvirzījušies komunālie maksājumi, kuru sadārdzināšanos min 71% aptaujāto.

Zemgalē īpaši pieaudzis satraukums par komunālajiem pakalpojumiem - no 53% martā līdz 69% augustā, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem reģionu griezumā. Arī Vidzemē komunālo pakalpojumu izmaksas kļuvušas ievērojami aktuālākas, jo tās min 59% iedzīvotāju salīdzinājumā ar 41% martā. Vienlaikus Vidzemē mazinājies satraukums par degvielas un transporta izmaksām - no 70% līdz 63%.

Kurzemē aina ir salīdzinoši stabilāka, taču mainījies galvenais satraukuma avots, jo martā visbiežāk tika minētas degvielas un transporta izmaksas (71%), bet augustā tās min 66% iedzīvotāju, kamēr komunālo pakalpojumu īpatsvars pieaudzis no 54% līdz 61%.

Reģionālās atšķirības redzamas arī mazāk ikdienišķos tēriņos. Piemēram, Vidzemē atpūtas un izklaides izmaksu pieaugumu min 14% iedzīvotāju, kamēr Latgalē - 4%. Līdz ar to vienā Latvijas daļā arvien lielāku uzmanību prasa transporta, mājokļa un veselības izmaksas, bet citviet iedzīvotāju satraukums par šīm izdevumu pozīcijām ir mazāk izteikts.

Iedzīvotāju aptauju banka "Citadele" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2026. gada augustā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.