Tūrisma kritums divos Latvijas reģionos: ārvalstu viesi atcēla braucienus pat uz Rundāles pili 0 755

Tūrisma nozare Latvijā kopumā saglabāja pagājušā gada rādītājus, taču reģionālā statistika atklāj atšķirīgas tendences. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pirmajā pusgadā viesu skaits, kas uzturējās tūristu mītnēs, praktiski saglabājās 2025. gada attiecīgā perioda līmenī, raksta «Diena».

Vienlaikus mainījās tūristu plūsmas struktūra. Vietējo ceļotāju skaits pieauga par 3%, savukārt ārvalstu viesu skaits samazinājās par 3%.

Visizteiktākais kritums fiksēts Zemgalē un Latgalē. Savukārt Rīgas reģionā, Vidzemē un Kurzemē tūristu skaits praktiski nemainījās.

Biznesa augstskolas «Turība» Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš norādīja, ka ārvalstu tūristu skaita samazinājums nozarei ir īpaši sāpīgs, jo tie veido tūrisma eksportu un ekonomikā ienes lielākus ieņēmumus.

Eksperts uzskata, ka kritums Latgalē lielā mērā saistīts ar pavasarī notikušo incidentu sēriju, kurā bija iesaistīti bezpilota lidaparāti. Tomēr, pēc viņa teiktā, tie visvairāk ietekmēja vietējo tūrismu.

Maijā un jūnijā daudzi Latvijas iedzīvotāji atcēla braucienus uz reģionu. Ārvalstu tūristi rezervācijas atcēla ievērojami retāk, jo Eiropas mediju uzmanība šajā laikā bija pievērsta citiem starptautiskiem notikumiem.

Zemgalē situācija bija citāda. Kā skaidroja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jagere, visizteiktākais tūristu skaita samazinājums bija Bauskas un Jelgavas novados.

Viens no iemesliem bija pavasarī atceltās vairākas ārvalstu tūristu grupu vizītes Rundāles pilī. Lai gan pats reģions nebija saistīts ar incidentiem gaisa telpā, ārvalstīs Latviju bieži uztver kā vienotu tūrisma galamērķi, neizšķirot atsevišķus reģionus.

Tas nozīmē, ka ziņas par drošības situāciju var ietekmēt ceļotāju lēmumus arī par vietām, kuras notikumi tieši nav skāruši.

Pēc Jageres domām, Zemgales problēma nav apskates objektu trūkums. Galvenais uzdevums ir panākt, lai brauciens uz Rundāles pili kļūtu par vairāku dienu ceļojumu.

Tam nepieciešams attīstīt kompleksus tūrisma piedāvājumus — naktsmītnes, restorānus, maršrutus, pasākumus un citus pakalpojumus, kas mudinātu viesus reģionā uzturēties ilgāk.

Tādējādi kopējā statistika valstī saglabājas stabila, taču situācija atsevišķos reģionos liecina, ka tūrisma nozare arvien vairāk ir atkarīga ne tikai no infrastruktūras kvalitātes, bet arī no tā, kā Latviju uztver starptautiskajā tūrisma tirgū.