Valsts ar banku solidaritātes maksājumu paņem vairāk nekā 7% no uzņēmumu un iedzīvotāju maksātajiem kredītu procentu maksājumiem, un tas principā ir papildu slogs kredītņēmējiem, intervijā aģentūrai LETA teica Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.
Viņš skaidroja, ka šis nodoklis netika ieviests uz pietiekami visaptverošas analīzes pamata. Uz to ir norādījusi arī Eiropas Centrālā banka (ECB), bet tas netraucēja šo nodokli ieviest. Arī starptautiskie padomdevēji, kuri palīdz Latvijas valdībai ar neatkarīgu viedokli, no šādiem nodokļiem ir ieteikuši atturēties. To vidū ir, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds.
Šajā nodoklī 2025. gadā ir samaksāti 74 miljoni eiro, un šogad līdz šim - 40 miljoni eiro. Kā skaidroja Cērps, tā ir nauda, ko bankas maksā papildu visiem citiem nodokļiem, un līdz ar to tam ir negatīva ietekme uz kreditēšanu.
"Vai 74 miljoni eiro ir daudz? Var teikt, ka valsts šajā nodoklī paņem sev vairāk nekā 7% no uzņēmumu un iedzīvotāju maksātajiem kredītu procentu maksājumiem. Ja valsts šo apjomu nepaņemtu, tad tam būtu daudzi pozitīvi efekti, tostarp procentu maksātājiem. Tas ir slogs ekonomikai," norādīja Cērps, uzsverot, ka tas ir politisks, nevis ekonomisks nodoklis.
Viņš pauda, ka pozitīvais efekts ir tajā, ka tiek iegūta papildu nauda budžetam, bet diemžēl ir daudz būtiskāki negatīvie efekti, tostarp tas, ka šis nodoklis ir papildu slogs kredītņēmējiem. "To sauc par banku solidaritātes iemaksu, bet īstenībā tas ir nodoklis iedzīvotājiem un uzņēmumiem," norādīja FNA vadītājs.
Viņš piebilda, ka tas ir arī nodoklis Latvijas konkurētspējai, jo šādu nodokļu nav ne Lietuvā, ne Igaunijā. Četrām lielākajām Latvijas bankām kredītkomitejas ir vienotas visām trim Baltijas valstīm, tajās darbojas tie paši cilvēki, un, ja, vērtējot identiskus projektus ar identisku ienesīgumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, konstatē, ka nodokļi ir lielāki Latvijā, tad priekšroka tiek dota projektiem citur. Tādēļ šis ir jautājums par Latvijas konkurētspēju.
Cērps skaidroja, ka šis jautājums ir pārrunāts gan Finanšu sektora attīstības padomē, gan ar premjeru Andri Kulbergu (AS), gan ar finanšu ministru Māri Kučinski (AS).
"Mēs ceram, ka, neskatoties uz to, ka budžetā ir saspringta situācija, šo nodokli varētu atcelt vismaz attiecībā uz jaunajiem kredītiem jau no nākamā gada. Tāpat sagaidām, ka tas pilnībā tiks atcelts 2028. gadā, kā tas ir paredzēts šobrīd esošajos politikas plānošanas dokumentos, tostarp arī likumā par valsts budžetu," uzsvēra Cērps, paužot pārliecību, ka valsts izpildīs pienākumus, kas ir nostiprināti likumā.
Viņš pauda cerību, ka finansējuma pieejamības veicināšanai Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem šo nodokli vismaz attiecībā uz jauno kreditēšanu varētu atcelt no nākamā gada.
"Es negribu spekulēt un apskatīt tādu scenāriju, ka tas netiks atcelts," uzsvēra Cērps.
Jau ziņots, ka Latvijā no 2025. gada uz trim gadiem ir ieviestas solidaritātes iemaksas kredītiestādēm.
Vienlaikus likums nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošina līdz 100% atlaidi, ja kredītiestāde konkrētajā periodā sasniedz noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.
Visa intervija lasāma LETA+: https://www.leta.lv/plus/D7B6470A-3E9B-48D9-829C-E29DA25B31AE// vai Nozare.lv: https://nozare.lv/nozares/fin/item/D7B6470A-3E9B-48D9-829C-E29DA25B31AE/
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru