Rīgas ostā astoņos mēnešos lauksaimniecības kravu tranzīts no Krievijas un Baltkrievijas samazinājies par 8% 0 235

Savukārt informācijas par provizorisko šo kravu tranzīta apmēru 2026. gada beigās un 2027. gada sākumā, kas attiektos uz šī gada ražas sezonu, brīvostas rīcībā nav.

Brīvostā uzsver, ka dati par kravu izcelsmes valstīm ir indikatīvi un balstās termināļu sniegtajos datos. Dati liecina, ka Rīgas ostā ar Krievijas un Baltkrievijas izcelsmi saistītu lauksaimniecības kravu apmērs 2025. gadā bija 630 000 tonnu, no kurām lopbarības kravas veidoja - 260 000 tonnu.

Komentējot rosinājumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur Latviju, brīvostā uzsvēra, ka Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Ukrainas kravas pasaules tirgos pārdod un caur Latvijas ostām sūta starptautiskie graudu tirgotāji jeb treideri, kas strādā arī ar Latvijas un Lietuvas zemnieku, kā arī citu valstu izaudzēto graudaugu kravām.

Tādējādi, izslēdzot Latvijas ostas no globālajām graudu tirdzniecības ķēdēm, pastāv risks, ka tiks ietekmēta un sadārdzināsies arī Latvijā un Lietuvā izaudzētās graudu ražas tirdzniecības loģistika. Tāpat pastāv risks, ka Latvijas ostās nenonāks kravas, tostarp lauksaimniecības, no Centrālāzijas, galvenokārt no Kazahstānas.

Līdz ar to kopējais šāda lēmuma ietekmētais kravu apmērs var būt krietni lielāks nekā tikai Krievijas un Baltkrievijas tranzīta zaudēšana, rezumēja brīvostā.

TV3 raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, iepriekš vēstīja, ka Krievijas izcelsmes graudu tranzīts caur Latvijas ostām augustā pieaudzis par 56%, salīdzinot ar pagājušā gada augustu.

Augustā Latvijas ostās pārkrautas 158 979 tonnas Krievijas graudu, kamēr pirms gada tika pārkrautas 101 975 tonnas. Turklāt šovasar - jūnijā, jūlijā un augustā - caur Latviju izvestas arī 60 482 tonnas graudu no Baltkrievijas, no kuras pērn vasarā graudi vispār netika vesti. Arī no Baltkrievijas vesto graudu izcelsmes valsts pamatā jeb vairāk nekā 80% apjomā ir Krievija, raidījumam apstiprināja VID.

Tāpat ziņots, ka valdība plāno noteikt 300% tarifu Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām un to apstrādei, kā arī izstrādāt mehānismus iespējami zagtu Ukrainas graudu identificēšanai un sankcionēšanai. Tāpat paredzēts nodrošināt iespēju pārbaudīt tranzīta kravas un sadarboties ar Ukrainas pārstāvjiem un laboratorijām graudu izcelsmes noteikšanā.

"Reuters" iepriekš vēstīja, ka Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai.

Pagājušajā eksporta sezonā (no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam) Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu jeb 90% no sava eksporta apjoma. Caur Krievijas ostām Baltijas jūrā tika nosūtīts tikai viens miljons tonnu.

Tomēr, kā ziņo "Reuters" avoti, kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījumu apjoms par graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā jau sasniedza piecus miljonus tonnu. Tas ir gandrīz salīdzināms ar līdzīgo rādītāju Novorosijskai un Tuapsei, kas ir seši miljoni. Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām, galvenokārt Latvijas, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs.

Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80% Krievijas graudu eksporta jaudas. Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.

Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir lielākā osta Latvijā. 2025. gadā Rīgas brīvostā pārkrāva kopumā 16,749 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2024. gadā.