Komentējot Latvijas valdības plānus noteikt 300% tarifu Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām un to apstrādei, Lietuvas zemkopības ministrs Ķēstutis Mažeika otrdien norādīja, ka šādu tarifu nevar piemērot tranzītā esošajiem graudiem, jo to nepieļauj Eiropas Savienības (ES) regulējums.
Mažeika pieļāva, ka tā ir vai nu Latvijas sabiedrisko attiecību kampaņa, vai arī zināšanu trūkums.
"Mums jānošķir, ka tas, ko ierosina Latvija - 300% nodeva - droši vien attiecas uz graudiem, kas tiktu ievesti Latvijā pārstrādei un citiem mērķiem un kas, vienkārši sakot, paliktu Latvijā. Šajā gadījumā mums, visticamāk, nav problēmu, jo Lietuva ir aizliegusi jebkādu graudu importu [no Krievijas un Baltkrievijas]," Mažeika teica Lietuvas sabiedriskajam radio.
"Mēs runājam par tranzītā esošajiem graudiem, tāpēc to pašu 300% nodevu nevar piemērot tranzītā esošajiem graudiem, kā viņi to mēģina apgalvot [Latvijā]. Manuprāt, tas, iespējams, ir sabiedrisko atiecību triks vai vienkārši zināšanu trūkums," viņš piebilda.
Ministra preses sekretārs Justs Jaskonis vēlāk norādīja aģentūrai BNS, ka saskaņā ar ES regulējumu ievedmuitas nodevas neattiecas uz Krievijas un Baltkrievijas graudiem, kurus caur ES tranzītā pārvadā uz trešajām valstīm.
Jau vēstīts, ka Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pirmdien, 7. septembrī, pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem teica, ka valdība plāno noteikt 300% tarifu Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām un to apstrādei, kā arī izstrādāt mehānismus iespējami zagtu Ukrainas graudu identificēšanai un to pakļaušanai sankcijām.
Kulbergs uzsvēra, ka Latvija cenšas panākt vienotu Baltijas valstu nostāju, lai "Krievijas graudi neizmantotu reģiona infrastruktūru". Šajā jautājumā viņš jau sazinājies ar Igaunijas premjeru Kristenu Mihalu un plāno sarunu arī ar Lietuvas valdības vadītāju Mindaugu Sinkeviču.
Pagājušajā nedēļā Sinkevičs paziņoja, ka Krievijas graudu tranzīts caur Lietuvu ir nepieņemams un jāveic pasākumi, lai to pārtrauktu.
Kā vēstīts, Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai.
Pagājušajā eksporta sezonā (no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam) Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu jeb 90% no sava eksporta apjoma. Caur Krievijas ostām Baltijas jūrā tika nosūtīts tikai viens miljons tonnu.
Tomēr, kā ziņo "Reuters" avoti, kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījumu apjoms par graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā jau sasniedza piecus miljonus tonnu. Tas ir gandrīz salīdzināms ar līdzīgo rādītāju Novorosijskai un Tuapsei, kas ir seši miljoni.
Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām, galvenokārt Latvijas, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs.
Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80% Krievijas graudu eksporta jaudas. Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru