Zāļu lieltirgotāji aicina valdību stiprināt zāļu apgādes noturību 0 190

Lai gan vētras laikā būtiski zāļu piegādes traucējumi netika konstatēti, desmitiem aptieku saskārās ar elektroapgādes, mobilo sakaru, interneta un E-veselības darbības traucējumiem, kas ilgstošākas krīzes gadījumā var tieši ietekmēt pacientu piekļuvi zālēm, norāda asociācija.

LNZAA apspriedē uzsvēra, ka uzņēmumi savā infrastruktūrā un darbības nepārtrauktībā jau ir ieguldījuši būtiskus līdzekļus, taču vētra izgaismoja virkni jautājumu, par kuriem atbildība jāuzņemas arī valstij, tostarp Veselības ministrijas pārraudzītajām institūcijām.

Vētras laikā, kas šoreiz sakrita ar brīvdienām, būtiski zāļu piegādes traucējumi netika konstatēti, un zāļu apgādes uzņēmumi spēja turpināt darbu. Vienlaikus elektroapgādes, mobilo sakaru un interneta pārrāvumi ietekmēja desmitiem aptieku darbu, kurām zāļu apgādes uzņēmumi ikdienā nodrošina pakalpojumus. Kritiskāk skartajos reģionos bija traucēta arī E-veselības darbība, norēķinu iespējas un sakari. LNZAA norāda, ka ilgstošākas krīzes gadījumā tas rada būtiskus riskus pacientu piekļuvei zālēm.

LNZAA valdes loceklis Jānis Lībķens uzsver, ka nozare savu mājasdarbu lielā mērā ir izdarījusi - uzņēmumi ir investējuši ģeneratoros, alternatīvos elektrības un interneta pieslēgumos, zāļu krājumos un darbības nepārtrauktībā. Taču uzņēmumi nevar nodrošināt E-veselības darbību, atjaunot mobilo tīklu vai elektrību visā teritorijā un garantēt sev degvielas rezervju pieejamību valsts mēroga krīzē.

LNZAA uzskata, ka tā ir arī valsts atbildība - noteikt prioritātes, nodrošināt atbalstu kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem un nodrošināt arī stratēģiskās valsts zāļu rezerves, lai plašas krīzes gadījumā nepārtrūktu medikamentu apgāde slimnīcām, aptiekām un ārstniecības iestādēm.

LNZAA sagaida, ka sekos arī konkrēti Veselības ministrijas un tās institūciju lēmumi, skaidras prioritātes, atbildīgie un termiņi.

LNZAA ieskatā viena no būtiskākajām problēmām ir vienotas veselības nozares krīzes koordinācijas trūkums. Krīzes situācijā arī zāļu apgādes uzņēmumiem un aptiekām ir nepieciešama operatīva informācija par elektroapgādes un sakaru traucējumiem, ceļu pieejamību, to novēršanas prognozēm un plānoto ārstniecības iestāžu un aptieku darbību. LNZAA norāda, ka bez šādas informācijas nav iespējams savlaicīgi pārplānot zāļu piegādes atbilstoši valsts prioritātēm un aktuālajai situācijai, vienlaikus nepakļaujot liekam riskam arī uzņēmumu darbiniekus.

Ministru kabineta apspriedē LNZAA īpaši aicināja izmantot Igaunijas pieredzi. Igaunijā kritiskās aptiekas un zāļu apgādes uzņēmumi tiek identificēti kā būtisko pakalpojumu sniedzēji, bet valsts to darbības nepārtrauktības stiprināšanai paredz arī mērķētu finansējumu. 2026. gadā Igaunijas Zāļu aģentūras pārraudzībā šim mērķim paredzēti 250 000 eiro, tostarp rezerves elektroapgādes risinājumiem, alternatīvajiem sakariem un fiziskās drošības stiprināšanai.

Lībķens skaidro, ka Latvijā līdz šim lielākoties runāts par kritiskās infrastruktūras uzņēmumu pienākumiem. Igaunijas piemērs rāda citu pieeju, kur valsts vispirms nosaka, kuriem objektiem krīzē obligāti jāturpina darbs, un pēc tam palīdz tiem izveidot tam nepieciešamo infrastruktūru. LNZAA ieskatā šāds modelis ir jāievieš arī Latvijā, jo nevar vienlaikus noteikt zemākos zāļu apgādes uzcenojumus visā Baltijā, kas ievērojami ierobežo jebkādas papildu investīciju iespējas, un sagaidīt, ka arī visa noturības un krīžu vadības infrastruktūra tiks prasīta tikai no uzņēmumu līdzekļiem.

LNZAA uzskata, ka jāizveido skaidrs rezerves risinājums zāļu izsniegšanai pacientiem situācijās, kad nedarbojas E-veselība, zāļu verifikācijas vai citas valsts informācijas sistēmas. Uzņēmumi nevar nodrošināt nepārtrauktu zāļu pieejamību, ja valsts pārziņā esošajām sistēmām nav praktiski izmantojama rezerves vai bezsaistes darbības mehānisma. Tāpēc LNZAA aicina arī Latvijā identificēt kritisko aptieku, ārstniecības iestāžu un zāļu apgādes uzņēmumu tīklu un šiem objektiem nodrošināt prioritāru elektroapgādes un sakaru atjaunošanu, degvielas pieejamību un mērķētu valsts līdzfinansējumu infrastruktūrai.

Tāpat, lai arī šim gadam ir piešķirts valsts budžeta finansējums, Latvijā joprojām nav izveidoti kritisko medikamentu krājumi, norāda asociācija.

LNZAA aicina izveidot pastāvīgu starpnozaru darba formātu, kurā kopā strādātu Krīzes vadības centrs, Veselības ministrija, Zāļu valsts aģentūra (ZVA), Nacionālais veselības dienests (NVD), pašvaldības un nozares uzņēmumi, kas nodrošina infrastruktūru un pakalpojumu pieejamību.

LNZAA ir dibināta 2005. gadā kā Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācija, un tajā ir apvienojušās Latvijas trīs lielākās zāļu lieltirgotavas - AS "Recipe Plus", SIA "Magnum Medical" un SIA "Tamro". LNZAA ir Eiropas zāļu izplatītāju asociācijas GIRP biedrs un Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas dibinātājbiedrs. Asociācijas biedru kopējais piegādāto zāļu un medicīnas preču apjoms pārsniedz 450 miljonus eiro gada laikā, ik dienas apkalpojot vairāk nekā 1500 klientus - aptiekas, veselības aprūpes iestādes un citus. Asociācijas biedri nodarbina vairāk nekā 500 strādājošo Latvijā.