Ekonomikas ministrija prognozē, ka bezdarba līmenis Latvijā līdz 2040. gadam varētu samazināties līdz 5%, taču vienlaikus valstī saasināsies darbaspēka trūkums. Galvenie izaicinājumi būs sabiedrības novecošanās, kvalificētu speciālistu deficīts un nepieciešamība strauji celt produktivitāti.
Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās darba tirgus prognozes līdz 2040. gadam paredz, ka bezdarba līmenis Latvijā pakāpeniski samazināsies no 6,9% 2025. gadā līdz 5,6% 2030. gadā un aptuveni 5% 2040. gadā.
Ministrijā norāda, ka šāds scenārijs balstīts uz mērķi līdz 2035. gadam dubultot Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP). Lai to sasniegtu, ekonomikai no 2026. līdz 2030. gadam būtu jāaug vidēji par 3,8% gadā, bet no 2031. līdz 2040. gadam – par 4,2% gadā.
Produktivitāte kļūs par galveno izaugsmes dzinējspēku
EM uzsver, ka demogrāfisko pārmaiņu dēļ ekonomikas izaugsmi arvien vairāk noteiks produktivitātes pieaugums, nevis darbaspēka skaita palielināšanās.
Līdz 2030. gadam darbaspēka produktivitāte varētu augt vidēji par 3,3% gadā, bet pēc tam – par aptuveni 4,4% gadā. Būtisku lomu šajā procesā spēlēs investīcijas tehnoloģijās, inovācijās, pētniecībā, cilvēkkapitālā un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana.
Iedzīvotāju kļūs mazāk un viņi būs vecāki
Ministrijas prognozes liecina, ka līdz 2040. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies līdz aptuveni 1,75 miljoniem jeb par gandrīz 95 000 cilvēku.
Vislielākais kritums būs darbspējas vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem, kur iedzīvotāju skaits saruks par aptuveni 108 000 jeb 9,4%. Vienlaikus iedzīvotāju skaits vecumā virs 64 gadiem pieaugs par aptuveni 62 000 jeb 15%.
Līdz ar to darba tirgus arī turpmāk saglabāsies saspringts, bet bezdarbs būs tuvu tā dēvētajam dabiskajam līmenim.
Darba devējiem arvien vairāk trūks speciālistu
EM prognozē, ka līdz 2040. gadam ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar profesionālo vai arodizglītību samazināsies par aptuveni 82 000 jeb 30%.
Rezultātā vidējās kvalifikācijas speciālistu trūkums varētu sasniegt gandrīz 90 000 cilvēku. Visvairāk pietrūks tehnisko profesiju pārstāvju un kvalificētu strādnieku.
Līdz 2040. gadam demogrāfisko pārmaiņu dēļ varētu atbrīvoties aptuveni 243 500 darbavietu, jo daudzi darbinieki pensionēsies.
Kur radīsies un kur pazudīs darbavietas
Vidējā termiņā lielākais jauno darbavietu pieaugums prognozēts būvniecībā un komercpakalpojumu nozarēs, kur līdz 2030. gadam varētu rasties aptuveni 30 000 jaunu darbvietu.
Savukārt tirdzniecībā līdz 2030. gadam nodarbināto skaits varētu samazināties par aptuveni 12 000 cilvēku. Ilgtermiņā darbvietu skaits saruks arī sabiedrisko pakalpojumu nozarēs.
EM prognozē, ka līdz 2040. gadam vairāk nekā puse jeb 51,3% visu darbvietu būs augstas kvalifikācijas profesijās, kamēr zemas kvalifikācijas darbu īpatsvars samazināsies līdz 8,5%.
Mākslīgais intelekts mainīs profesijas, nevis iznīcinās darba tirgu
Ministrijā uzsver, ka mākslīgais intelekts paātrinās automatizāciju un būtiski ietekmēs darba tirgu, taču līdz 2040. gadam nav gaidāms straujš kopējā darbvietu skaita samazinājums.
Vienlaikus pieaugs pieprasījums pēc speciālistiem, kuri spēj izmantot mākslīgā intelekta rīkus, uzturēt šīs sistēmas un pārraudzīt to darbību. EM uzskata, ka tehnoloģiju attīstība vienlaikus radīs arī jaunas profesijas un nodarbinātības iespējas.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru