«Zemnieku saeima» aicina Kučinski paātrināt lēmumus par sezonas laukstrādnieku nodokļu režīma pilnveidošanu 0 195

"Zemnieku saeima" rosina palielināt sezonas laukstrādnieka ienākumu slieksni no 3000 līdz 5000 eiro, paplašināt režīma piemērošanu augkopībā un lopkopībā, kā arī ļaut sezonas darbiniekus nodarbināt jau no 1. marta.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka lauksaimnieku saimniecībām darbinieki ir nepieciešami tieši tad, kad laikapstākļi ļauj reāli strādāt.

Viņa skaidro, ka spēkā esošais regulējums neatbilst reālajam vidējam atalgojumam valstī, sezonas ilgumam un vajadzīgajiem darbiem. Ar pašreizējo regulējumu valsts palielina risku, ka daļa lauksaimniecības darbu, kur jāpiesaista darbinieki konkrētā sezonā konkrētiem darbiem, paliek ārpus legālās uzskaites, pauda Dzelzkalēja-Burmistre.

Biedrībā skaidro, ka patlaban sezonas laukstrādnieku īpašo nodokļu režīmu var izmantot no 1. aprīļa līdz 30. novembrim, nodarbinot cilvēku ne ilgāk par 90 kalendāra dienām. Kopējais ienākums pie visiem darba devējiem nedrīkst pārsniegt 3000 eiro, bet nodokļa likme ir 15%.

Savukārt ienākumu slieksnis 3000 eiro apmērā nav mainīts kopš režīma ieviešanas 2014. gadā. Toreiz minimālā mēnešalga Latvijā bija 320 eiro, patlaban - 780 eiro. Tātad pieaugums ir gandrīz divarpus reizes.

Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka vairāk nekā desmit gadu laikā algas, izmaksas un darbaspēka deficīts ir būtiski pieauguši, bet ienākumu slieksnis palicis iesaldēts 2014. gada līmenī. Brīdī, kad cilvēks sasniedz 3000 eiro robežu, vienkāršotais režīms beidzas un darba devējam jāpāriet uz vispārējo nodokļu kārtību.

Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka 2025. gadā režīmā tika nodarbināti 3798 laukstrādnieki un to izmantoja 492 saimniecības. Lai gan saimniecību skaits kopš 2020. gada ir būtiski pieaudzis, reģistrēto darbinieku skaits praktiski nav audzis un joprojām ir aptuveni uz pusi mazāks par savulaik valdības noteikto mērķi - 7700 sezonas laukstrādniekiem.

"Šie dati parāda, ka tā potenciāls nav izmantots. Ja režīms būtu pieejams plašākam lauksaimniecības darbu lokam un ienākumu slieksnis atbilstu pašreizējam atalgojumam, legāli varētu reģistrēt ievērojami vairāk cilvēku. Uzskatu, ka valstij jānovērš šķēršļi, kas traucē legāli un vienkārši nodarbināt Latvijas iedzīvotājus," pauž Dzelzkalēja-Burmistre.

"Zemnieku saeima" aicina Finanšu ministriju tuvāko nedēļu laikā sasaukt kopīgu sanāksmi ar Zemkopības ministriju un lauksaimnieku organizācijām, lai izdiskutētu neskaidros jautājumus, kā arī noteikt konkrētu grozījumu virzības grafiku, lai jaunā kārtība varētu stāties spēkā ne vēlāk kā līdz 2027. gada sezonas sākumam.

Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999. gadā. Tās mērķis ir atbalstīt Latvijas lauksaimniecību un dārzkopību, iestājoties par stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas lauksaimniekiem. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 6000 darbinieku